Dzēsts profils
7. mai 2013. 19:42Mēs nepiederam paši sev,tas tā kā būtu skaidrs,bet kam tad
Mairita G. 7. mai 2013. 19:41Ina,abi atšķirīgi.Un katrs mīļš pa savam.Zinu,mīlēt var vairākus vienlaikus.Man tā ir gadījies.
Ina E. 7. mai 2013. 19:39Pirmā pankūka - probnaja ! Otro var izgaršot..
Mairita G. 7. mai 2013. 19:33Ina,tā ir.Maniem vīriešiem ir bijušas skaistas acis.
Mairita G. 7. mai 2013. 19:32Jaunībā ir vieglāk.Neko nesarežģī un esi atvērtu sirdi.Jo paliec vecāks,skaties,binoklis pārvērties par lupu.
Dzēsts profils
7. mai 2013. 19:29Mainās gan cita dzirkstelīte,cits mirdzums
Mairita G. 7. mai 2013. 19:14Es savai mammai varu pateikties par visu.Visu dzīvi viņa ir blakus,un vēl joprojām visas mūsu likstas uzņem kā savējās.Tik daudz mīļu vārdu gribas pateikt,bet viņa tik atgaiņāsies,sakot,ka neko tādu nedarot.Varbūt tāpēc,ka mātes mīlestība ir tik nesavtīga.
Alise .. 7. mai 2013. 19:10..tieši tā..un ikdienā bieži vien VISVAIRĀK darām pāri sev tuvākajiem...varam atļauties dusmoties uz viņiem, kasīties par sīkumiem...un nenovērtējam to, cik patiesībā labi, ka viņi IR!
Dzēsts profils
7. mai 2013. 18:57kur ir walters viņš slēpjas
Leonora t. 7. mai 2013. 18:42Gan man, gan vīram vecāki sen aizsaulē,tāpēc ,iespēju robežās,biežāk aizbraucu uz viņu atdusas vietu.Visumā vecāki man bija par paraugu,tāpēc neko sliktu par viņiem nevaru pateikt un es pati biju meita,kuru mīleja viņi.Vīramāte bija vīramāte,bet konfliktu ar viņu nebija.Laukos teica,ka viņa vienmēr mani lielījusi,tāpēc neko sliktu neatceros-esmu cilvēks,kuram nepatik konflikti,tāpēc dzīvē esmu ar stingru un stipru pacietību un nelokāmu raksturu.
Ingrida X. 7. mai 2013. 18:28man- nenosūtīto vēstuļu simti!!!!! Ar adresātiem- konkrētiem! Laikam- laiks likt tām atdzist...jo- viss taču rit tālāk!!!!
Ingrida X. 7. mai 2013. 18:25"Es nekad nespēšu aizmirst tēta acis.....", kad viņš, nepilnus 40 jauns, pirms devās uz operāciju, atskatījās uz visu- māju, ko pats uzcēla, uz visu.....
..neaizmirsīšu mūsu pēdējo šaha partiju iepriekšējā vakarā, kurā uzvarēju, labi zinot, ka uzvara- ne jau mans nopelns......
.............................
tik ļoti vairs negribas!!!! kļūdīties mīlestībā!!!! lētuma un virspusējības....bijis gana!!!!
............................
un- piedod! lūdzu! TU! Ne jau Tevi pazemoju, bet sevi; aiz nespēka ko pavērst virzienā citā- tā gadās.. Tas NAV attaisnojums, zinu.


