ai, mans relaxation- bišku pabraukāt.....piestāt.....padomāt.....tad atk.....un- apjēgt!!!!, apjēgt!!!!!- cik daudz mums dots!!!!!.....un- ka neviens- NEVIENS!!!! vecums nav par vēlu, lai sāktu ko no jauna!!!!! Ticēt sev!!!!!

bet pari visiem ramjiem..man jau liekas ka galvenais ir tas ka isti zinaam ko gribam un kas mus dara laimiigus..tad jau ir merkjis un tad jau ir uz ko iet......

Malacīte, Maija!
Nu neapdegs visi ripuļi, redzēsi!!!@.. un- kūka būs TAVĒJĀ!!!- visforšākā!

Ewa! Kad izdosies iztikt no tiem rāmjiem, tas būs 100miljonu vairāk vērts, kā, kā jau teicu, visu laiku tais smiltiņās, burbuļos, saulītē.....un vēl nez kur.... mēs taču esam radījumi tādi, kas PA ĪSTAM! novērtē tikai to, kas uz laiku atņemts; šādu vai citādu ie- meslu pēc..

Man arī tāds pieklusināts miers...putni kā aptrakuši čivina,sēžu pie atvērta loga,ik pa laikam klabinu tastatūru un reizē cepu kūku,pagaidām gluži visi ripuļi vēl nav apdeguši

man te pmatiigs veejsh..push visos logis..sajuuta taada ka gribas parushinaaties zem segas..bet nupat pabeidzu sarunu ar draugu kursh zvaniija no Canarijam...vinjsh saka ka esot tikkarsts ka shodien negribas neko isti pasaakt...nu kur godiigums????esmu iesprostota ramjos...

Maija.
Loģiski, ka ārēji jāiekļaujas. Sapucējies, uztaisi smaidiņu un- ej!!!!
Bet- BET!- ir iespējams- IR!!- saglabāt iekšējo brīvību un neatkarību. Un palikt pašai.
.............................................
bišku steidzos, aiz tiem rībieniem..., bet, šķiet, galveno izteicu:)

Nu temperaments ar nospelē savu lomu.
Man vispār miers, ne pērkona, ne krusas, nomācies gan ir.

Ineta.
Viens ir: es tgd būšu brīva /nu- centīšos tāda sevī būt!/......tas ir gluži kas cits, kas apjēgt- bet mani taču /iekšēji!/ visas tās spēles un liekulība neskar!!!!
.........................................
Un vēl kas- es tgd - beidzot!!!!!- ticu, ka lietas notiek, kā tām jānotiek!!!!! Kad toreiz, 2011.-ajā, mana Mazā teica: Mammiņ, tam sen bija laiks!!!! viss manī brēca pretī; tgd???? Jā, es saprotu: Tam SEN bija laiks!!!!

Ewa. Man te pērkons, šobrīd, riktīgākais; vnr, ejot pret to, ko zinu, viens televizors man nosprāga; bet- baigi gribas domu pabeigt!
Džr tad, kad esi varējusi, ejot pret savam iekšējām sajūtām, izturēt dienu un vēl d-ko, tas atslābums, brīvība sajūta, kas beigu galā, ir vairāk vērta, kā visa diena smiltiņās ar zilzilo ūdeni pie kājam, un- Vīrieti, īsto.... mana sajušana par lietām, un tikai.

Lai kā arī mēs vēlētos dzīvot bez rāmjiem,tie jau ir ielikti no pasaules radīšanas brīža...mēs varam būt tikai tie,kas esam ...šai rāmjos,vairāk,vai mazāk piemērojušies tiem  

Astras Milles raidījuma sadaļas stils patika, it ka bija kaut kā īpatneji to publiski pasniegt, bet, cik atceros, nebija vulgāri. Neko vairāk komentēt nevaru..
Rāmji pa lielai daļai ir katra galvā, cik cilvēks izprot un gatavs dzīvot pēc noteikumiem, tradīcijām, ētiskām normām, kas konkrētajā sabiedrības daļā ir pieņemts, iegājies un atzīts par labu esam. Rāmji džungļos, musulmaņu ģimenē, eiropeiska ģimene vai amerikāniskā būs atšķirīgi. Iespējams, ka cilvēks izvēlas profesiju, ka galīgi neatbilst viņa būtībai, tad arī būs ierāmējuma sajūta, vēlme izrauties, un tad arī rodas tieksme sastrādāt ko pagalam aušīgu

redz ja es vareetu dariit to ko gribu..bez ramjiem...tad tagad guleetu kautkur kur silts...debeszils udens skalotos man pie kajamm un man pienestu vesus dzerienus burviigs virietis hahahha.....bet es stradaju..shepteejos..smaidu kad negribas smaidiit un tikai peec labi padariita darba..varu baudiit to ar ko iesaaku teikumu...

Skaisti un patiesi...!

Ewa.
Arī tad, kad esi iesprostota...darba vai kā tur pēc, IEKŠĒJI!!!! taču vari par to pasmieties un- neņemt galvā!!! Tas ir tas, ko tagad mācos, un apjēdzu jo dienas, jo vairāk.

http://youtu.be/yflXezwe9NI

Ineta!
Mūs, apjaušam to vai nē, ierāmo jau no bērnības; es- kaut kā sajutu to, un daudzkārt protestēju arī tad, kad viss bija it kā gostos; jā, Mille uzdrošinajās pieminēt vārdu "sex"; svētās šausmas, tolaik!
........................
esmu laimīga, un tas- nopietni un patiesi ļoti!, ka rāmji, kurus IZLIKOS NEREDZAM!, to vnk vairs nav!!!! Priekš manis.

vairaak vai mazaak esam iesprostoti sabiedribas uzliktajos ramjos....kad izspruukam araa..tad ir jautri :))

aiz to, Sandi, viens no visnopietnāk ņemamajiem; tie, kas izliekas- baigi nu nopietnie!- nezinu, zūd ticamība k-kā..

es šeit reti kad esmu nopietns...