Dzēsts profils
15. mai 2013. 23:09...tagad kuku ari no kartupela var medali uztaisit.. ,varbut sanaktu labs biznes...ar to zelta medalu kalsanu...
savsem k. 15. mai 2013. 23:09Nu tad vismaz dienesta micīti uzdāviniet ..
Dzēsts profils
15. mai 2013. 23:09Jānis...roze man patīk viņa dzejoļi
Dzēsts profils
15. mai 2013. 23:08man arī- dievs teica- ej uz Amigos- iekaro...-karaļus neviens? nemīl.
Mairita G. 15. mai 2013. 23:08Kuku,gribi gudro kārtā ielēkt?Klauns tagad liels gods.
Dzēsts profils
15. mai 2013. 23:08Wilx...pelēkais,esi uzmanīgs ar tām Sarkangalvītēm Dobeles dārzos
Dzēsts profils
15. mai 2013. 23:06Marika. Skaisti, tu ar raksti? :)
Raivo K. 15. mai 2013. 23:05Kad nekas nav palicis tevī , tad paliek prieks ..
Dzēsts profils
15. mai 2013. 23:05nu ja kukū savsem ir klauns nr 1---lai tiek viņam! es vēlāk ar oki doki pretenzijām - pieslēdzos...kas es esmu- ??? un kādas viņam tiesības?
savsem k. 15. mai 2013. 23:05Jā , ķēpīga lieta ar tām kalorijām ..
Dzēsts profils
15. mai 2013. 23:05Kuku. Tās ir mana nākamā dzejoļa pirmās rindas
savsem k. 15. mai 2013. 23:03Nu tad viņus muzeju vitrīnās jāliek .. nabadziņus
Mairita G. 15. mai 2013. 23:03Ineta,bet es jau par to pašu.Visiem sirsniņa sāp vienādi.Bet karaļi to reizēm nevar izrādīt.
Dzēsts profils
15. mai 2013. 23:02nejau aprunšānai- reiz karaļiem viss piederēja- tagad tikai- tituls un nodrošinājums---karalisks... ģimemes pēctečiem, kuri reiz iekarojuši to zemi un nostiprinājuši.
Mairita G. 15. mai 2013. 23:00AnDa,neviens te nav klauns,ja vienīgi pats to negrib.Gribi pieteikties?
Dzēsts profils
15. mai 2013. 23:00...mes jau Anda dzentelmeni...atstasim to pirmo vietu Tev..
savsem k. 15. mai 2013. 23:00Es tikai negribēju , ka oki doki nepelnīti apbžo ...
Ineta L. 15. mai 2013. 22:59gan vieniem k.., gan otriem k.. ir jāspēlē uz publiku, kas kuram sirsniņa, to diez vai zina un grib zināt... gan vieniem, gan otriem ir iespeja palikt pie sasistas siles (nabagam, vientuļam...)
Dzēsts profils
15. mai 2013. 22:59Mīlestība, kas manu pasauli līdzsvarā notur
starp mums, starp mums
kāds pārmetums, kāds neteikts solījums
un tas, kas bija, nevar zust,
tā teici reiz
kad ceriņzars, kad sniega vērpetes
gaisu griež un mūsu sirdis līdzi skumst
tevi meklēdams, vēl meklēdams
aizskarams viegli un atrodams pretī eju,
mostas nakts ēnas saules staros
nesaprast, kā lai izkliedzu prieku
prieku, kas pāri plūst
uz jautājumu, kas esi man, es uzrakstu
– Mīlestība, kas manu pasauli līdzsvarā notur
pieturzīmēs sirds ieskrāpēta
un neizgaist, neizgaist, neizgaist...



