...tik daudz  ...1380   pukstienus...

Jā, jā, viss arī no manas biogrāfijas!!!   Sēžu un domāju - nu kā mēs pēc visām tām pamācībām tomēr izaugām tīri veiksmīgi...Ja būtu klausījuši - galīgs aplauziens...Mēģināšu pasekot, ko pati bērniem saku...Ja nu... patiešām klausās?

Mjā,skumji patiesībā...

...visas priekšrocības

Ja atceramies, cik klapatu mūsu vecākiem ar mums bijis - ak, vai, mans bērns laikam jau tiešām nebūs tik foršs... ....Ja vien nebūs tīrradnis...

Pareizticīgajiem vienkāršāk - viņi aiziet uz kapiņiem pasērst ar  saviem aizgājējiem, kā dzīvē, forši...
Jautājums - bet ja aizgājējs dzīvē  bijis atturībnieks un veģetārietis, vai tas  tradicionālais šnabis un olas Lieldienās neaizskars viņa estētiskās jūtas?
Bet vīri, parūmējieties, nu ļaujiet taču sievām draudzēties mājās, vieglāk pieskatīt...var ieslēgt...

...pienācis laiks kļūt par mammu

Kas to lai zin,varbūt būs vēl foršāks.

Nav pretrunu šajā blogā...Vienkārši ir nedaudz mainījusies attieksme - ne jau pret mantām, vērtīgas mantas vienmēr tiek un tikušas vērtētas atbilstoši.
Un arī iejūtība, līdzjūtība pret līdzcilvēkiem - tā pati, pirmais instinkts - palīdzēt, līdzi just,  taču ir visam pamatā.
Tikai kaut kas mūs padara  nedaudz ciniskākus, arī humora vietā bieži nāk sarkasms. Būt vājam ir NEMODRENI...Bet tā - tikai poza, viss kārtībā ar cilvēci!

Anita.....jā, lai mūs,biezādaiņus, aizkustinātu un liktu aizdomāties....hem bet es tik žēlabaini vakar lūkojos uz savām samirkušajām kurpītēm (realitātē)  

Leonora...īs nu ir precīzi pateikts!

..cits pat ar zābakiem neies tajā lietū,jo ir daudz sarežģītakās lietas,kuras nomāc,liek aizmirst par romantiku un visu pārējo.

Ir vajadzīgas vecās  sentimentālās dziesmas, vecie klipi, pat pabaigās Bolivudas filmas - lai mums būtu vieglāk pieņemt faktu, ka mēdz dvēsele dejot pa lietu...Pat ja veselais saprāts saudzē kurpes un apģērbu, bet pats cilvēks tā arī paliek - zem lietussarga... Lai izvēlētos mērenību, jāredz galējības...Režisori pārspīlē realitāti, lai mūsu biezādaino būtību aizkustinātu...Foršs klips!   

kautkāds murgs

Nu gan neticu

Visu lietu būtība ir pašos cilvēkos,kuri dzīvo attiecigajā valstī.Man atlidoja māsasdēls no Anglijas Londonas un bija šokēts par to,ka viņam biļete izmaksājusi no Londonas uz Rīgu un atpakaļ lētāk,nekā mikroautobuss  no Rīgas uz Bīriņu pili,aizvest tikai uz turieni ciemiņus nosvinēt sarīkojumu.Lūk ,kur slēpjas viss.Un ne tikai šo salidzinājumu varētu
uzskaitīt,tur cilvēki savādāk audzināti un politika savādāka.Ka viņš teica-viss tiek darīts,lai cilvēkiem būtu vieglāk,bet te-sarežģi visu,lai cilvēkiem būtu grūtāk.Kas tev,pats sev.Viens secinājums.Viens no labsajūtas lietū dancināsies,cits pat ar zābakiem neies tajā lietū,jo ir daudz sarežģītakās lietas,kuras nomāc,liek aizmirst par romantiku un visu pārējo.

Visvienkāršāk ir sportā - automātiski tiec ielikts atbilstošajā vecuma grupā...   Bet dzīvē tik vienkārši vairs nav - vienmēr pastāv iespēja - bezgalīgi sēdēt uz rezervistu soliņa, mainīt komandu, mainīt sporta disciplīnu, kļūt par treneri, kļūt par komentētāju,  beidzot kļūt vienkārši par veterānu... Vai -  aiziet laikus, paturēt  savu  labāko sasniegumu atmiņas un medaļas...Laikam jau atteikties laikus ir jāprot - lai pietiktu laika citiem mērķiem. Dzīvē ir daudz sporta veidu...

Mana mama mani iemācīja ātri skriet--- es nekad nevarēju viņu panakt---un viņa nekad nespēlēja padeves...!!!

Nu ne tik traki,bet apmēram šīs tas bija .
Piemēram:
Māte rāj meitu,ka ta negrib ēst mannas biezputru.
-Ēd,citādi pasaukšu raganu!
-Un tu domā,ka ragana to ēdīs?-atbild meita.

Jaunais  elastīgāks , vecais koservatīvāks , elementāri .

Dabā nav sliktu laika apstākļu , gadās saīguši cilvēki ! Kaut vienreiz dzīvē taču katrs ir darījis ko neprātīgu , kad ir iemīlējies ..

Mana mamma vienmēr par mani stāv kā mūris , jau no mazām dienām !

-Jūsu dēls man meta ar akmeni!
-Viņš trāpīja?
-Nē.
-Tad tas nav mans dēls!