Zentas Mauriņas atstātais gara mantojums ir kā jūra , kura nebeidz mums izskalot savus  sakrātos dzintargraudus...

[quote][Smaids ceļ tiltus no cilvēka uz cilvēku, paceļ pāri šaurajām tautu un valodu robežām, smaids ir viscilvēcības zīme, līdzīgi Sarkanajam krustam./quote]

Sasmaidināji ...
Tikai nepaliec - par papagaili ...

Pareizi , ar galvu ir jādraudzējas !    

Asaras ir dvēseles duša .

Lai  skaisti vasarojas !  

Pirmā mīlestība reti kad paliek arī pēdējā .

Jāpavēro , tad varēs zināt , vai ticēt tām kārtīm , vai ne !  

Nu , tad tik jādodas - vasarot !     

Max , ūdens ir - Dzīvība !   ūdens ir - dzīvs !  
tikai cilvēks vēl nav iemācījies lasīt tā sniegtos mums - vēstījumus ...

Paldies visiem bloga viesiem !  

... kas atmiņas mūsu -
gūstā saņemti mirkļi ...  

...viss pasaules Lepnums ir Tevī, kad profīlā stāvi...
Asaras- dzeloņus izdabūt ārā..., ko ieņēmusi... caurlaidīga.

http://www.youtube.com/watch?v=dMUQmxcHUb4

..Tās ir Zentas Mauriņas izjūtas un tikai skaisti vārdi, kurus var attiecināt tikai uz viņu. Katram savs.  

...sapnis par Mīlestību...-nekad neesmu apprecējusi sapni   jo negribu to sabojāt.

tik tiešām- kad Atver un paskatās KONTU...saproti- mēness iet uz beigām..pārskati Putraimu Krājumus...ar saujiņu- dienā pietiekot!...lai var   rozumu saglabāt

galvenais , lai tā patiesība nepaslīd par ātru gar acīm....un nāk līdzi tiešie tulkojumi, lai nav kārtējoreiz jārokās pa daudzpunktiem un zemtekstiem

Baidīties ir tikai cilvēcīgi .Taču bailes nav attaisnojums liekulībai .Mākslīgi smaidi , klanīšanās ir karjeristu arsenālā , savu pagātni noliegt , nozīmē sevi noliegt .Kiš miš ar rozīnēm sanāk ?

es tiku no bailem vala,bet agrak baidijos.   

nu man nau galaicigi.dzeve kustos ka vavere visu japaspe isdari.celos agri.un domaju ka lidz gultai atrak tikt gazos nos no kajam.