Guntar , zvaigznes smagsvari arī sastopamas..

Ilustrācija Kū songam..

Mežāzīt , Jaunajā vilnī tik viena zvaigzne uzleca - kubietis , kurš pelnīti galveno prīzi nocēla !

Vienīgi amigos rit sarunas par jebkuru tēmu!Man patīk!Visiem veiksmīgu dienu!

Mežāzīte....drīzāk tevī runā skaudība

...runa jau nav par to, ka bērns bļaustās, bet gan par to, ka var notikt nelaime......un māmiņa nenovērtē riskus

Cik noprotu šāda nodarbe netā

Kika, par tiem mēnešiem, lasīju, ka Marss tuvojas, tā ka laikam Tev nedubultojas tie meneši, bet ir pa īstam

Jāni, redz, maki interesanti aprakstīt redzēto, ja gribi..nu no atmiņu parcilāšanas gan ar laiku iemacīsies atbrīvoties. Par neta pazīšanos-jauki, ka Tev sanāca atrast sarunbiedreni pa prātam. Nu tikšanās ir ļoti delikāta būšana, un , iespējams, ka viņai šāda tiksanās arī nav vajadzīga. Un galu galā priecaties vajag par to vien, ka ir tāds nets un ..atvērta pasaule sarunām.

Hm, nu tad jau redzēs, ka tik ne ar

Caur miera prizmu,var daudzus neliidzenumus nolidzinat...un tomeer, kustiba ir dziviba

Kad vēl dzīvoju Rīgā - komunalkā, "ielīdu" riebīgās kaimiņienes Galkas ledusskapī un kefīra pakā "iegāzu" Gutalakss

Maina, bet tik ilgi, kamēr "rozā" bričkas uz acīm...

                           Lūgšana
   Mans mīļais bērns,tā lūdzu tevi dienu,lūdzu nakti,
   Bet tu jau mani nasadzirdi,
   Tu nesajūti cik vēsi man,
    Tas ir tāds savāds vēsums,kas jaušams tikai man.

    Tas ir no pirmās mīlas,kas manī kvēl arvien
    Un ļoti tevi lūdzu,ja dzīvē nebiju tev blaku,
    Jo nebij' manos spēkos ar tevi kopā būt,
    Mans ļaunais liktenis tā bija licis.

  Ak,mīļo meitiņ,piedod man,jo nezināju
   Ka tavai mammai biju svešs.
   Tik gadiem ritot tas bija man jāsajūt,
   Kad pati mani itkā mīļvārdiņā dēvēja par pretēklīti.

   Jo es viņai nodarīju pāri radot tevi,
   Kas nebiji plānota,ļoti negribēta,
   Biji viņai šķērslis dzīves krustcelēs,
   Lai kļūtu in ženiera kundze,kas es,tāds plukata.

   Bez sava vārda sabiedrībā,kur nauda valda
   Cik daudz svara varas gaiteņos
   Tur nevar katrs sevi parādit ar savu es,
   Ja esi trešais tēva dēls šo dienu pasakās.

Ak,piedod bērns,es tevi lūdzu dienu,lūdzu nakti!

Ak,mīļais,labais Dievs,jau kuro gadu tevi lūdzu,
Bet tu arī mani nesadzirdi!
Dod man reiz nāvi,es nevaru vairs panest šo dzīvi,
Es lūdzu!

Ak, aktivizētais adekvator!
,instiktīvi saistošais
- vai savu kaisli nevari remdēt kādā foreļupītē
un savu dzimumizdruku (-šķidrumu)
pludināt pa straumi?

..ar savu nēģi īpaši nelielies,
/piraija piemiedz aci/

nu pastāsti, cik tad tev to čomu ir?  

tikai slimi cilvēki zin par mani taisnību......čomi

Vai visi cilvēki, kas tev pasaka taisnību ir slimi?  

   Lasot to visu man asr'u pilni acu trauki,ka Jūs visi spētu iedomāties,cik gan man ir
  skumju un sāpju,asaru,asaru un tā bezgalīgi,nekad atlikušajā dzīvē man nebūs sa
  vādāk.Es tik ļoti mīlēju savu meitiņu,bet man to noņēma,par to kadevu iespēju dzī
  vot,ka nepieļāvu iznīcināt un man par to nežēlīgi atriebās,ieaudzinot meitā naidu pret
  tēvu,sevišķi sāpīgi izrīkojās toreiz vēl sievasmāte,viscietsirdīgākais cilvēks man pasau
  lē.Tad tagad vēl bija jāsaņem tās drausmīgās nievas,pārmetumi,itkā es pats būtu noziedzies pret savu bērnu no līdzcilvēkiem Jums Amigosieši !Ka mīlēt savu bērnu
esot mana atkarība,tad kā Jūs,Ineta Lībere drīkstat rakstīt kaut ko tādu,arī cietsirdības kalngals !Pēc tā ko es tiku dzīvē saņēmis un vēl arvien tagad gan no meitas puses,mutes,kur ir tā mana laime -būt tētim,es gan biju kādreiz mīļais papus,
bet to manu laimi padarīja par drausmīgu nelaimi,mana mīļotā sieviete un viņas māte
potenciālās mana bērna slepkavas,manas ģimenes ligzdas postītājas.Kaut Jūs spētu
iedomāties cik daudz rūgtuma pašiem gadu desmitiem sakrājies,jo esi bezspēcīgs
pret neizsakāmu ļaunumu.Es nekur nepazudu,bet es tiku padzīts par to ka bērns drī
kstēja piedzimt,dzīvot ! Vai es to nesapratu cik meitai biju svarīgs un cik vien bija man
iespējas arī pēc vardarbīgas ģimenes izpostīšanas centos meitu apmeklēt,maksāju
uzturnaudu tad kad laulība vēl nebija šķirta,pēc šķiršanas kad mainīju darba vietu,pir
mo kadru daļā teicu ka man jāmaksā uzturnauda meitai,braucot ciemos nekad bez dā vanām,taču mīļajam Guncītim.Kādēļ man jāpiedzīvo šīs drausmīgās sāpes,pat izmisums?!Cik negulētu nakšu azivadīts rakstot neskaitāmas vēstules meitai,bet nenosūtītas,jo nebija jau kam sūtīt,jo es meitas prātā iekodēts ka sliktais papus,jo
tā arī man sievasmāte pateica:"Mēs to tavu bērnu uzaudzināsim tā,lai meita tevi pati
neieredzētu! ļaunums ir uzvarējis mīlestību !Es pierakstīju šo saiti http://www.mamm
amuntetiem.lv/emuars/25623/kapec-dala-latviesu-negrib-apsveikt-savu-teti,varbūt varē
šu kaut kā caur to atjaunot attiecības ar meitu,žēl ka nevar nokopēt tik vienkārši kā
e-pasta sūtījumus,vai vispār ar printeri to vart izdarīt?

slims cilvēks.......  

Šito mīklu pieredzes rullis nerullēs
/atlaid mani/
picu cepēja d-grāmata