Vineta K. 10. sep 2013. 20:33Nu,esu par slinku,uz ziemu krajumus veidot.Jo klejoju,pasaulite ir plasa............................
Ineta L. 10. sep 2013. 20:31
Latviešu v., es gan noskatījos krieviski... padomā, Rīgas kinostudija ieskaņojusi, ek, nostaļģija
Ineta L. 10. sep 2013. 20:30Kū, mums tās domas vienā virzienā , šodien noskatījos multeni, foršie garauši, aboli- valūta sanāca
Dzēsts profils
10. sep 2013. 20:27prātā uzzibsnīja amizantā multenīte" Àbolu maiss"... gādīgais zaķu papus bija savā elementā
Ineta L. 10. sep 2013. 20:26Visu ar prātu, Kū, pārforset arī nevar, tad organisms sāks noārdīties.
Dzēsts profils
10. sep 2013. 20:22un es vēl brīnījos, kur tie āboli man tik tuvi izrādās organismam sava fiška, kādēļ izsūta signālu pirkstiem sniegties pēc tā
Ineta L. 10. sep 2013. 20:17Alis
Izrādās:
Izvada no organisma sārņus un toksīnus. Ābolu sulai ir brīnumainas spējas veicināt nierakmeņu izvadīšanu no organisma, tā ir teicams urīndzenošs un žultsdzenošs līdzeklis.
Novērš sirds saslimšanas. Ābolu sulā esošie komponenti paātrina holesterīna oksidēšanās procesus, tādējādi kavējot aterosklerotisko pangu veidošanos artērijās.
Efektīvs līdzeklis plaušu slimību ārstēšanai. Jālieto, bieži slimojot ar bronhītu, kā arī ieteicama rūdītiem smēķētājiem. Izdzerot puslitru glāzes ābolu sulas dienā, uzlabosies elpošanas orgānu darbība.
Ieteicama lielas garīgās slodzes gadījumos. Sulā esošās organiskās skābes traucē asinīs un audu šķidrumā uzkrāties skābajiem vielmaiņas produktiem, kas lielas garīgas piepūles dēļ tiek izmesti smadzenēs.
Ineta L. 10. sep 2013. 20:12Kū, tas ir forši-tie maisi pie privātmājam, cilvēki centušies, savākuši, es arī šad tad savā pusē ko tādu manīju. Manējie ir rudens āboli, nav vēl īsti gatavi, kaimiņiem pašiem pilns, bet nejaušu garāmgājēju vispār nav.
Sniegbaltītes ābols, mja, laikam uz to pusi
Dzēsts profils
10. sep 2013. 20:04Mmmm....otrajā bildē izskatās pēc Sniegbaltītes liktenīgā ābola Bet ja nopietnāk...mani Siguldā aizkustina šie pilnie ābolu grozi pie privātmājām ar uzrakstu" cienājieties"...reizēm tiešām sakārojas
Ineta L. 10. sep 2013. 19:58Re kā te vienam ķirbjaudzētājam nepaveicās, i pats saskumis, i ķirbis tāds galīgi bāls , laikam skumst līdz:
Ineta L. 10. sep 2013. 19:56Jautrīt, es jau priecajos, jo pagājušo gadu nebija
No lielās ābolu kravas viena ābele nolūza, veca jau dikti bija.
jautrite b. 10. sep 2013. 19:51Ineta-ieejiet jebkurā lielveikalā un paskataties -cik maksā āboli,un vairums ir nez no kurienes vesti.Jāpriecājas par ražīgo gadu,žāvēti āboli labi der ,lai panašķētos ziemā,un starp citu stāv vairākus gadus/ja protams neapēd/.Man krustbērns kā ziemā atnāk -tā pie skapīša ,kur stāv žāvētie āboli-nu jau prot pateikt ,ko grib,bet mazāks tikai rādīja,ko grib.Pērn uz Ziemassvētkiem bija sūtījis vēstuli Ziemassvētku vecītim-ka grib tos kožamos ābolus/domāts žāvētos/,tā kā sezonu atliek turpināt.
Kikabidze K. 10. sep 2013. 19:45Ārprāccccc ar tiem "ābļiem", nezin, kur likt šos, laikam jātaisa brāga.
Leonora t. 10. sep 2013. 18:14Labs blogs,bet ....viens bet.Kādā tad virzienā jāpilnveidojas sievietei?Varbūt tiešām nostiprināt savu raksturu ar stipriem pārliecības,izturības,gribasspēka paneļiem.Citu cilvēku dabu,turpretī atmaidzināt ar labestīgumu,viņu lepnību savaldīt ar lidzcietību.Bet te rodas vēl viens svarīgs jautājums.Kas tad ir šīs citas-nepietiekami labestīgas,nepietiekami godigas un neatsaucīgas?Ak vai!Tas esam mēs pašas,bet tikai apkārtējo skatījumā.Citos saskatām to,ko nepamanām sevī.





