Ati , ni un ni ... brāļuki klepsēja gardām tos mutēm , Iga - ar ,,Vecrīgu ,, našķojās ..., mhmm ...

Ho , ho ho  

smaka varbut nav ta labaka......bet garsa........ ista......sad tad pat man gribas.......rimi ir...kados divos menesos reizi

Nu taču , Inet !   Zaļo gaismu - uhh !  

Aga!Tikai pončikiem ar ievārijumu nebija vainas.

Kā panesās nostaļģiskas jušanas... es ar atceros papīra glāzītes un Vēsmu un koka kociņus ... mēs daudz ko nostaļģiski atceramies par aizgājušām lietām, laikiem, apmeklētām vietām, ..tikai bieži vien to vīrieti vai sievieti, ar kuru kādreiz bija Uhh, bet dažādu iemeslu pēc sanāca ehh, ne īpaši gribas atcerēties, ..varbūt jaatceras tas, kas bija Uhh

Gita,tā ir.Vieglāk jau pateikt aiz muguras.

Aga... kam naf 100   tas vēl var  

...nuja...tjipa labi audzināts tas atbildētājs  

Nu , tās taukainās pikas nekad nav patikušas ... , bļevaši - kuri ņaudēja vai rēja , Ati ?

tikai pasakiet ka belasi nav garsigi......

Robčik,godīgi sakot,man Tavas domas neinteresē.

Kādreiz uz ielas tirgoja arī pončikus.Tagad tikai bļevaši palikuši.

Gita,varbūt beidzot sadūšojies paskatīties patiesībai acīs,bet atbildētājs sāk glaimot.

Ne jau puķes galvenais , kā un kas tās pasniedz , Robčik ...,   pļavas pučcītes arī ir mīļas - ar mīlestību dāvātas ...

saldejums vesma

Tādu neatceros - ar kociņiem ēdamu ... Pols uz kociņa , šokolādes glazūrā , gan bija , bet man negaršoja...

es tadu vesmu atceros....8 kapeikas maksaja

kadas pukes tev ir milakas  ilga

Bija arī papīra glāzītēs un ar kociņu ēdams.