Dzēsts profils
10. nov 2013. 12:30Spanovskis visu savu Laiku kāva gailīti
Dzēsts profils
10. nov 2013. 12:26... labi, Jānīt!
es neesmu Jānītis
Vienalga labi
Leonora t. 10. nov 2013. 12:23Mans nodoms bija pastāstīt,kas tad ir tie Mārtiņi un esmu pārliecināta ,ka daudzi to nezin.Bet par to mājdzīvnieku kaušanu,tad absolūti esmu pārliecināta,ka retais nelieto gaļu un ka visi te ir veģetarieši,ļoti šaubos.Ja ievērosim mūsu senču tradīcijas un ņemsim tās vērā,tad diez vai radīsies jautājums,cik labi bija vecos laikos.Daudziem arī visi tradīcijas un godi paliek arī šodien kaut laiki un gadi mainās.Un neesmu pesimiste,jo ticu tam,kamēr būs latviešu tradīcijas,godi,kultūra,tikmēr būs ari Latvija. Valteram ,paldies par jauko meldiņu,jo ,Spanovskis dzied ka īstajam vīrietim pienākas.
Dzēsts profils
10. nov 2013. 12:22tā nav tava?- bet kāda cita
Valters Z. 10. nov 2013. 12:19Tagad kopē un izprintē , agrāk to citādi darīja ..
Valters Z. 10. nov 2013. 12:15Pār kalniem un pār lejām - mēs ejam ,ejam , ejam ! bērnības dziesma ..
Dzēsts profils
10. nov 2013. 12:11vai tas jāsaka paldies baltajai svītrai, kura pārgāja melnajā vai tā melnā bij neizbēgama...
varbūt arī pāri kalniem un lejām ...kur lejas ir baltās svītras. jo kalniem pāri iet nav viegli
Valters Z. 10. nov 2013. 12:06Dzīve kā zebras melnbaltās svītras , pēc melnās sekos baltā !
Dzēsts profils
10. nov 2013. 12:06ja gailīši sevi Norakstījuši- neviena neceļas....
Dzēsts profils
10. nov 2013. 12:02Jāņos runāja tiešāk- par cilvēkiem
Dzēsts profils
10. nov 2013. 12:02Tieši tāpat - noķer kādu gailīti---un tas galviņu galīgi pazaudē
Ineta L. 10. nov 2013. 12:00Par dziesmiņu runājot-to , kas blogā: tā ir manas bērnības, var teit, bēdīgākā dziesma, kad mamma vai babiņa to dziedāja, es vienmēr raudāju , jo laikam bija ļoti žēl gailīša, kurš kaut kur klīst vientuļš pazaudējies.




