Sandris X. 15. nov 2013. 10:26Nestrīdēšos .Tikai nekāda naida gan nemanīju Lāčplēša dienā , silta , vienojoša noskaņa , vēlāk bijām koncertā . Naidu te ceļ tie un svētkus mēģina izjaukt tie , kuriem liekas , ,, v našej Rige mnogo latišej,,
Gita i. 15. nov 2013. 10:20Kū...nu tieši tā
sveces ienes sēras....man nekad nav paticis tās dedzināt istabā- saules vietā , tā teikt...
Gita i. 15. nov 2013. 10:18Sandri....runa ir par - kā uztver svētkus ,kā svin tos Kāpēc vienmēr jāpin klāt ciešanas /tam līdzi nāk naids/....
Tas ir vecais stāsts par - kāpēc Latvijā nav neviena pieminekļa ar līdzīgu domu kā Triumfa arkai Francijā,piemēram ..prieks par sasniegto ,izcīnīto!
Nu labi- mans piemērs ar plaukstiņpolku Lāčplēša dienā nav īsti labs, bet...kāpēc arī šai dienā nevar ar gaišu domu atcerēties karavīrus un pateikties viņiem ar smaidu un prieku- jautri! Lai redz, ka nav krituši veltīgi....
Dzēsts profils
15. nov 2013. 10:17Smelties vienojošo spēku tik svecìtēs katru gad` no jauna nav drusciņ par vienmuļu? Plaustiņdeja ienestu vismaz nelielu līksmību
Sandris X. 15. nov 2013. 10:15Arī aiz sirmas bārdas velns večus mēdz raustīt !
Sandris X. 15. nov 2013. 10:11Pretenzijas pret svecītēm ?
Dzīvā uguns kā atcere kritušajiem varoņiem !
Sandris X. 15. nov 2013. 10:07Nedomāju , ka šos abus jēdzienus varētu sajaukt.
Gita i. 15. nov 2013. 10:06.....labi labi ...bet!- atkal svecītes!...un ne ,piem., Plaukstiņpolkas uzdancošana gaišajā dienas laikā
Sandris X. 15. nov 2013. 09:57Lāčplēša dienā bijām Krastmalā iededzām svecītes , silta un vienojoša noskaņa valdīja !
Gita i. 15. nov 2013. 09:46...nu tieši tā,Ati!
Ķecerīga doma man vienmēr bijusi- cik daudz karogu pie mājām plīvotu,ja būtu ļauta brīva izvēle bez sodu draudiem
Atis K. 15. nov 2013. 09:41Ciest nevaru,ka karogi ar sēru lentām jākarina pie katras iespējas.Ne es sēroju,nekā.Sodu negribās maksāt par neizkāršanu.
Skaidrīte G. 15. nov 2013. 09:39Domas - tas ir kā vējš vai strauta ūdens : nākošs un ejošs . Tās nevar apturēt ...var tikai piefiksēt kaut ko no tām ... darīt tās kaut cik materiālas.
Domas ir tāds pat nezināmais kā daudz kas cits šajā pasaulē.
Gita i. 15. nov 2013. 09:03....varbūt dzīves asumiņam ? ...."apetītes " dažādas- dažiem patīk asi piparoti ēdieni,dažs ne cukuru ,ne sāli pat nelieto.....
Gita i. 15. nov 2013. 08:54Leonorai ..... ...piekrītu!
bet Ati nesaprotu ...ar ko tev nav nācies satikties?...ar laipnību?
Dzēsts profils
15. nov 2013. 08:52Nepietiekama uzmanība iedarbojas graujoši....cilvēks kaltīs līdz kaut kādām robežām, līdz lauzīs savus principus un aizspurgs līdz tīkamai urdziņai un dzers , piepildot visu izjūtu šūniņas ar spēka dziru Meklēs to kas pietrūkst ...kam sarunas...kam uzmanības...kam kas cits...
Leonora t. 15. nov 2013. 08:18Nekas nav tik dārgs kā tas,kas tiek dots bez maksas,gan laipnība,gan flirts.Tās abas ir kā dārgakmeņi,ja tos nepulēt,tas nemirdz.



