mja, aptuveni tā arī sanāk daudz kur realitatē

tikai Speciālists var ieskatīties, vainas meklēdams.....

Tu vēl aizmirsi pieminēt "Likteņa ironija jeb vieglu garu" - 156 reizi...  

vismaz pārskatāms sievietes dvēselītes- neizdibināmas- acīm neredzamas.
kak ļubļu ja vas.......ači  

    Jāpaklusē Tev,jo pat te Tavu līdzjūtību pat manīt nevar,kur nu vēl dzīvē...

Ir ir krāniņš.Tu tikai viņu nevari lāga apskatīt.

mākslīgas nav vajadzīgas...tad- paklusē bijīgi otra Stipra Pārdzīvojuma brīdī...un apbrīno viņa spēku neslēpt no sevis dvēseli savu

   Bez tā krāna Andiņ nevari iztikt,gan jau smalki to apkalpo,mehānisms sarežģīts...

man nav krāniņš... tie paši rūpējas par sevi. Manā pārziņā ir lupatiņa, kurā to spodrina

   Andiņ,to katrs zina....līdzjūtības var būt divejādas,patiesas un mākslīgas...

Līdzjūtība ir tad, ja tu līdzdzīvo otram ... nevis izsaki klaju otra nožēlojamību kādā brīdī.

Gan jau Tev savs krāns arī rūp.

es nemaldinu...ja viņš teiktu- darīšu kā tev ērtāk...tad būtu cita Skaņa.
Vasilija tāpēc pie manis vairs nav... ja nav, lai nav pavisam- daru kā ērtāk pati.

Jūs, visu velkat uz savu privāto- krānu nu nav tas pasaules centrs...ticiet man...Dzīve ir sinonīms Mīlestībai...vau tā ir kasta...vai vēsi pragmatiska, kā sevis apkalpošanas mehānisms... bet tā vairs nav mīlestības kategorija...

ko jūs Veču Bars saprotat...no Mīlestības mūža garumā...tikko atvēru actiņas pasaulei- tā iemīlējos.

tās ir čigānietes acis, kas noburtas... bur....

Mūža garumā nenospīdējaa,bet uz vecumu nospīdēja.

Jā , sniegā stāvot pēdas tiešām kļūst baltas  

     Marija....iemīlēties vienā un tai pašā ir viena lieta,bet katru reizi citā,tas ir kaut kas cits...kuršs labāks...

ko nu jematies!?.... iemīlēšanās mūža garumā ir laba lieta....liecina par pastāvību vai patstāvību jūtās.... /diez kura labāka   /