Leonora t. 14. dec 2013. 11:53Izklausās pēc spēles noķer mani,bet sava patiesība tajā jau ir.
Andris B. 14. dec 2013. 11:50Ludzu piedosanu , un tomer -
Tas Kungs to dod mums nepatraukti , tikai mas to napienemam . Cilveks sava augstpratiba grib lai Tas Kungs ludz pienemt Vina Davanas .......
Atis K. 14. dec 2013. 11:47Kaut kā taču jāpaurķē no tās slēptuves. Vismaz ar provokāciju.
Anita A. 14. dec 2013. 11:39Bija periods, kad ļoti patika, pat rotaslietas ar ametistiem tajā laikā nēsāju.
Krāsa ļoti nopietna, garīgais briedums, atsacīšanās, pārdomas...Jocīgi, man tas iekrita studentu gados, violets ar zaļu... Vijolītes. Nu citas krāsas tuvākas.
Bet pavasaris - tās ir bērnības māju ceriņu kupenas, un violetas ēnas atkusnī, un ametistu kristālu ligzda pa tiešo no Urāliem... Mistika, un teikas par Kalnu Saimnieci...
Leonora t. 14. dec 2013. 11:35Runā klusi ,bet pārliecinoši,jo viņu teiktajam ir dziļa jēga,kura nav ietērpta ilūzijās.
Dzēsts profils
14. dec 2013. 11:28.....nē, neteikšu gan....lai dara kā grib ....arī tas ir rezultāts , kā teica Guna
Dzēsts profils
14. dec 2013. 11:22Raimonds,ir runa tikai par strīdus momentu,kad karstums pāriet,tad rodas arī vārdi,kas nerada graujošu enerģiju...ir jāprot nogaidīt,līdz dusmas izmutuļo un pāriet citā enerģijā..radošā
Guna a. 14. dec 2013. 11:20ManC zūd ..., IEDVESMA uznāca - pastaigai ziemīgi saulainā dienā ..., žēl tikai - bez sniega ...
raimonds v. 14. dec 2013. 11:18Bet nedrīkst taču it kā visu sevī turēt, savādāk var kādudien sagaidīt vulkāna izvirdumu, vai tad ne tā..
Guna a. 14. dec 2013. 11:17... un man - saņemt , Aleksandr ... Bet tas jau - cits ir stāsts...





