Jā, sāku iepazīt Rīgu............, skaisti    Jau divus gadus neesmu darbojusies ar fotoaparātu, tev jau Gunar, cik saprotu, brīvā laika diezgan. Dažas bildes no mana arhīva.
         Ar mazmeitiņu Rakšos.

          Tas arī no Rīgas, Botāniskais dārzs, mans ašais puika  

     Kopenhāgenas nāriņa.

      Mans ik vasaras ciemiņš  

Katram gadalaikam sava romantika,balts galdauts ,rudzupukju vainags,rupjmaize un rokenrols.

Pateicoties princim Harijam!

  Piemineklis Dainu tēvam

bīstama vietiņa,

Nu moins Vasīlij
Tu nu gan apsēdināji mani uz dirsas , tik labi pateikt:
"Mūs tur nav, bet Mēs tur esam",
tāpat kā pateikt:
"*Не мы такие,
жизнь такая."

Wo vellos  
un kādu ēsmu tu lieto,
uz dzīvo vai "Rapala"  
Manais lielāko ties uz "čimčirimmčikiem", pa slapjo, bet baigi labais

Paldies, Frēzija!    Tgd, kad Tu uzrakstīju, atcerējos gan, ka biji to nosaukumu pieminējusi Benitas blogā "Skumjš vakars...", bet- nu izskrēja no prāta..
Kur tad tādu vārdu "forsītija" var atcerēties!!    Tāpēc jau aizmirstu atkal un atkal..
Puķainu dienu, meitenes!
Kļūst atkal siltāks, prieks, ka tā!  

   Dzīves nežēlība viss apkārt un pat mūsos?

Šis ir tipisks pierādījums tam, kā pilsēta pazudina tos,
kas nespēj pretoties pārspēkam
Tas pats notiek ar cilvēku, tā viņu salauž, ja nespēj turēt līdz
Kaijām ir bara instinkts, ir redzēti skati jūrā, kā kaijas saplēš brangu putnu, gaisā,
nepilnā minūtē, tik spalviņas pajūk  

Ingrida, tas krūms ir forsitija, man arī tāds aug, kurš ielidoja Benitas blogā guļus

uiiii!!!! dzelto = dzelteno  

Benita, es šo dzelto, ziedošo krūmu šodien nofočīju arī pie savas mājas, tikai vienmēr aizmirstu, kā to pareizi sauc? Ja izlasīsi un zini, uzraksti, lūdzu!!  

Krāsiņas tik sanākušas špāsīgas, telefonā tā nelikās, tagad, kad skatos uz lielā ekrāna, brīnos!!   kur tas lillīgais tur uzradās?! .. Jā, man šī dobe patīk tāpēc, ka tajā neliels pavasara puķu asorti  

Drīksti informēt Wašingtonu.Apstiprinu.Personīgi...

Vai lietus laikā augstpapēžu kurpēm papēži kļūst izturīgāki?

Ingrīda,cik jauka puķu dobe!

Aleksandr, lieliska atbilde. Šo notikumu es redzēju krietnā attālumā (teleobjektīvs)  un tā gaitai nevarēju izsekot, cerēju, ka ir spēku līdzsvars. Kad pārtraucu fočēt un skatījos pa tiešo kaija neizrādīja dzīvības pazīmes un garāmgājējs patrieca  vārnu.           Frēzija, šis gadījums bija negaidīts, es vienkārši sēdēju uz soliņa, krietnā attālumā.

Patiešām , kadri nepatīkami, neciešu ķērcošās vārnas (labi, ka manā pusē tādas neganās, pa retam pārskrien) un vardarbību, nespētu ne bildēt ne skatīties, sadotu pa mizu pāridarītājam.
       ..... bildes ne priekš manis  

Paldies, Benita, par ziedošo galeriju!!