...Pareizi ,Guniņ...kam jāsatiek,satiksies...

Sāp tiem , kuri - dzīvi ir , Ivo .
Kuku , ka tikai brauc ! Kā vnm - sasmaidināji ...
Satiksies vienmēr ..., tie - kuriem ir jāsatiekas !  

Atkarīgam tikai viena domā -kur un kā dabūt!? Un nekas cits! Viņu par nāve vairs nebaida.

šaubos tikai vai atkarīgie lasa žurnālus un ieklausās citu vārdos

Ja viņš bija TUR,  tur arī paliks!   Centisies, protams izlīst no bedres, bet līdz mūža galam tā arī būs pusceļā!

..Ne par popularizētājiem un publiskām atklāsmēm.... paskatīsimies no otras puses, ja mēģina izprast to cilvēku, kuram jau ir kāda atkarība- vai ieklausītos teorētiko zināšanu apguvuša cilvēka stāstā vai tomēr tāda, kurš ir praktiķis arī? Daudzi zina, kā vadīt auto- tīri teorētiski, bet par visiem stiķiem un niķiem, kas var gadīties ceļā, gan labāk zinās cilvēks ar praktisu pieredzi. Tā arī narkomānam vai alkoholiķim, vai citādi atkarīgajam daudz nozīmīgāka ir nevis ārsta - speciālista palīdzība, bet cilvēka, kurš reāli ir bijis TUR.

/........ paldies Thomam Thomam, kurš man šonakt iemācīja to, ko es ilgi un gauži nemācēju!  Par to es Viņu mūžam mīlēšu!   ... sorry.. /

......................
Ar labu nakti /rītu.. dienu/ !!  

Nav, Max, pēc saprašanas manas, ne tādu "pareizi", ne "nepareizi"; mans kategoriskums, kam ļauju dažreiz te izpausties, īstenībā- pupu mizu vērts. Tā brīža emocijas, un- tikai.
Tas, ko es vēlētos, tā, no sirds, ir vnk dzīvot, uzticoties sajūtām un ļaujoties mirklim. Nenopļurinot laiku tukšgaitā. Bet- rau!- nesanāk... k-kā...

Pareizi jau Tu raksti.

Jā, laikam.
Paldies, noklausījos.
Saproti- nu nemetu akmeni neviena virzienā! Ne tā tas jāsaprot. Pati ar sevi visu laiku cīnos, visādā ziņā, kā iesmeju: līdz apnikumam- mūžīgie amerikāņu kalniņi!   Bet- drausmīgi nepatīk ārišķības un zīmēšanās!  Vai tad tad, kad beidzot kļūšu /ja kļūšu/ tāds cilvēks, kā vēlos būt, rakstīšu memuārus "Kā izcīnīju cīņas savas"?   Nedomāju gan! Jo- zinu- neviena- NEVIENA! iekšējā cīņa NAV izcīnīta, kamēr vēl esi zem saulītes šīs    /starp citu- biju nonākusi līdz lēmumam rakstīt blogu gluži citu- sev baigi aktuālu- par cilvēka spēju vai nespēju mainīties, bet- palasījos un sanāca šitā../

Mēs vienlaicīgi nonācām pie vienāda atzinuma !    

..........taču tas neliedz - darīt ..   

Jā, man jau toreiz, lasot, k-kā baigi iegriezās smadzenēs tas "nekad";  tāpēc, un- ne tikai tapēc- nu neticu tiem, kam- par cenu katru!- vajag publicitātes!; tie, kas patiešām iet uz mērķi, ar to nezīmējas. Un- izdara daudz reižu vairāk un labāk, un īstāk, un dziļāk, kā tie, dzeltenie.

Nekad nesaki nekad , tas nostrādā atgriezeniski ..

  
Liela izvēle šajā datumā , kādus svētkus svinēt ..  

Manā bērnības un jaunības pilsētiņā bija Puisis, smuks kā traks!, un- kreiss arī, kā traks!; bet- meitenēm jau patīk tie smukie un nepareizie... Narkojās, narkojās /ar hanku, protams/, līdz sasniedza k-kādu punktu, kad, vsm ārēji, nolēma dzīvot citādāk. Vietējā prese- turpinājumos- publicēja Viņa Atklāsmes; atceros, ka pēdējā beidzās ar vārdiem /nebūs īsti precīzi, rakstu no atmiņas/: "Zinu, ka turpmāk mans ceļš arī nebūs rozēm kaisīts, bet tikpat droši zinu, ka tajā gravī, kur biju, vairāk nebūšu nekad!" ... smuki un aizkustinoši!..  Pagāja labi ja gads, kad atrada Puisi mirušu uz ielas /narkomānu likums- izmest!/- pārdozējis..  Lai Tev, A.B., vieglas smiltis, protams!  Bet- cik vērta tā publicitāte un smukie vārdi??

Normāla parādība !    ,,Mūslaiku Varoņu ,, virtuves īpatnības - paši cepas , paši piarējas ..

Arī debesis var sāpēt ..

Paldies, meitenes ..

Uguns dziest , kad distancējas no tās .Distances mērvienības ir izelpa un ieelpa .Viena attālina , otra - tuvina ..