Ingrida X. 24. feb 2014. 02:58
Es vēlos ar brālīti savu, neesošo, tās stabules maukt.... Mans M., varbūt pieGaujā, kaut kad???
Ingrida X. 24. feb 2014. 01:28 " Nāc mazliet tuvāk, / Uzklausi, kas man ir sakāms, / Gluži kā bērni gulēsim, / Mēs aizsapņosim šo nakti."
...........................
" Ja pagātne eksistē, tad to nevar izmainīt. Tikai nākotne ir elastīga. Vienīgi nākotne ir kas tāds, ar ko var cīnīties, kuru var izaicināt, izveidot tik pilnīgu vai nepilnīgu, cik to pieticīgās cilvēciskās būtnes ir nosapņojušas."
Ingrida X. 24. feb 2014. 01:09"Un dīvainā veidā tu nojaut, / tu nojauti jau tad,/ ka dīvainā veidā tu redzēsi/ viņu atkal un atkal."
Ivo E. 24. feb 2014. 01:04Reiz koki bija lielāki , zāle zaļāka varbūt tāpēc , ka palika ..pagātnē ?
Ingrida X. 24. feb 2014. 00:54..manas- ne visai gudrās sirds- vismīļākais gabals!!!!
Ingrida X. 24. feb 2014. 00:51Vai Tu maz nojaut, ko tas nozīmē šobrīd man???
Un tieši - Pink Floyd!
Mūzika, kas man savulaik palīdzēja saprast- kas ir kas...
Ivo E. 24. feb 2014. 00:45Zemes dzīves notikumi atbalsojas Visumā un atgriežas..kā mūzika ..
Ingrida X. 24. feb 2014. 00:34Elva.
Tā NAV vientulības balss, ko saklausīji! Es reizēm pat nesaprotu, aiz ko man, tieši man!, ceļā trāpās Cilvēki tādi, kādus tik nosapņot! Tas, ja pati bieži esmu dumja un nenovērtēju ko, tas jau ziņā manā: pakaukt uz Mēnesi
"Mūsu slepenajā vietā esmu nogrābis visas lapas. Tagad nu tā ir gatava un pavasarīgi zaļo. Es vēlētos, lai man būtu kāds īpašs cilvēks, ar ko tajā dalīties. Vai pazīsti kādu? Nevaru vien sagaidīt, kad atkal apskaušu tevi. Mīlu, Robs."
Skaidrīte G. 23. feb 2014. 23:34Paldies ! Tas mani iepriecināja ! Jūtos atkal kā Sočos .
Ingrida X. 23. feb 2014. 23:34 Maija.
....bet cilvēki jau tos auž, atspērušies!- smuka māja; mašīna glīta; darbs, kurā nosēž no tikiem līdz tikiem /štrunts par gandarījumu, kuru, tas, iespējams, nedod!/; ģimene, šķietami pareizi 'sakārtota'; dežūrdraudzības /tā taču vajaga!/; apceļojumi, kuri ne sirdij, bet- ko atrādīt bildēs....+ vēl un vēl .. tie jau ir tie tīkli, drošībai- esmu apritē! pareizajā!..
Un tie, kas uzdrošinās ārpus tiem, loģiski, ka caurkritušie! ..
Taču- dzīve virzās 1000+1 nenoteiktībā! nedrošība? jā gan!, bez visas vajāšanas mānijas, kuku
Skaidrīte G. 23. feb 2014. 23:30Nē, sākumā ir smaids ,,,, tad skumjas .... zināms tukšums ..... atmiņas. Līdz nākošam spilgtam notikumam .
Dzēsts profils
23. feb 2014. 23:23Vecums...laikam ja pārdzīvojums–ta dziļāks
Dzēsts profils
23. feb 2014. 23:23Skaidrīt ! Ne tik skumīgi (uz nakti) Paliek SMAIDS
Un atmiņas......
Dzēsts profils
23. feb 2014. 23:23Man patika, kad Lācītim notecēja pār vaidziņu prieka asariņa...
Ingrida X. 23. feb 2014. 23:18IlonCi.
Paralēlajās pasaulēs dzīvojam mēs visi. Pat tad, kad- šķietami- esiet tik tuvu, cik tuvu vispār var būt, it labi apzinies šī brīža, kad- "Puse no sirds ir smalks pašapmāns"- šķietamību..
Bet- neskatoties uz visu- ir nežēlīgi skaisti būt TE!, lai arī "Puse no brīvības nav izvēles"..
Paldies Tev, ka ieklausījies tajā, ko vēlējos pateikt.
Paldies, ka devi iespēju ieklausīties tajā, ko saki Tu.
Skaidrīte G. 23. feb 2014. 23:17.... Tā tam jābūt ! Sirdij vajag savu daļu kopības ...atvadu .... prieka .... asaru ...
Dzēsts profils
23. feb 2014. 23:14Vakardiena zudusi
.....rīts....vai atnāks????


