Dzēsts profils 28. feb 2014. 20:48

...man patīk....kā Tu sevi gribi mierināt ...ar virtuālo neesošo mīļāko...
  Tevi varbūt tas apmierina......bet daba....

ierakstam «Doma.»
Mairita G. 28. feb 2014. 20:39

Juri,neko darīt,ja iedomājamo sajaucam ar realitāti.Noskrinamies un čāpojam tālāk.

ierakstam «Doma.»
Dzēsts profils 28. feb 2014. 20:34

....bet cik mēs esam pārliecināti par sevi...tas var būt apmāns..butaforija...nevajag sevi mānīt Mairita...iedomājamo ar rfealitāti...

ierakstam «Doma.»
Dzēsts profils 28. feb 2014. 20:28

Nezaudē sevī to mītošo gaismu...lai piepildās viss , ko kāro

ierakstam «Es smaidu»
Mairita G. 28. feb 2014. 20:23

Juri tā ir.Un jācenšas to tikai pavairot.

ierakstam «Doma.»
Skaidrīte G. 28. feb 2014. 20:20

Sirsnīgs paldies visiem !         

ierakstam «Es smaidu»
Dzēsts profils 28. feb 2014. 20:20

...ja tavā sirdī ir smaids un labestība...tas ir pats svarīgākais...

ierakstam «Doma.»
Skaidrīte G. 28. feb 2014. 20:18

Paldies!

ierakstam «Dzīve joņo»
Alise .. 28. feb 2014. 20:07

Skaidrīt, miļi sveicieni Tev un Tavam vārdiņam!!!     

ierakstam «Es smaidu»
Alise .. 28. feb 2014. 20:05

...Ai, Naurīt, zinu to....es staigāju pastalās un katūna bruncīšos...mana bagātība-  mana sirds!

ierakstam «Ak vai .. cik grūt !»
Dzēsts profils 28. feb 2014. 19:53

     sveiciens!

ierakstam «Es smaidu»
vineta j. 28. feb 2014. 19:46

Vienkārši fantastika!!!

ierakstam «Dzīve joņo»
Konuts D. 28. feb 2014. 19:45

chavasukši

ierakstam «Dzīve joņo»
vineta j. 28. feb 2014. 19:44

Super!!! Kāds patiess stāsts...

ierakstam «Dzīve joņo»
Dzēsts profils 28. feb 2014. 19:39

Lai shis nekad nav par mums:
Не жди, что станет легче, проще, лучше. Не станет. Трудности будут всегда. Учись быть счастливым прямо сейчас. Иначе не успеешь.



ierakstam «Es smaidu»
Dzēsts profils 28. feb 2014. 19:38

kurš tad vairs čemodānus stiepj, tagad tie visi ir ar ritentiņiem:)

ierakstam «Ak vai .. cik grūt !»
max m. 28. feb 2014. 19:36


Tad apstājas laiks,
Un tā bija mīlestība.
Jo tikai mīlestības priekšā tas apstājas.
Un sekundes varēja grābt kā smiltis
Un sviest uz vienu vai otru pusi –
Tam nebija nozīmes.
Un nebira ziedlapiņas.
Un nerūsēja dzelzs,
Un mēs vairs nemācējām skaitīt.
Un tas ir tas skaistākais –
Ka mīlestība neprot skaitīt.
/Imants Ziedonis/

Elitá K. 28. feb 2014. 19:28

Jaa..tak...shodien SKAIDRÍTES.....
DAUDZ ,DAUDZ LAIMES UN VEIKSMES ,MIILJO SKAIDRÍT! Lai top Tava dzeja cilveekiem,esi Taada -kaada esi- atkláta,drosmiiga,karstasiniiga,TIIRA!!!!! Visu cienju!      (Antúrijas)

ierakstam «Es smaidu»
Dzēsts profils 28. feb 2014. 19:24

Naur, protams, ka ne jau kleitās iemīlas.. un labi, ka tā jo daudz svarīgāk ir būt mīlētai arī tad, kad ir miegpilnas actiņas, basas kājas un mati bez perfektas frizūras.. vienkārši - būt mīlētai par to, ka esi..   Tomēr patikt mums arī patīk Un tostarp - kleitās

ierakstam «Ak vai .. cik grūt !»
Alise .. 28. feb 2014. 19:12

Tā, Nauri.....par Tevi viss skaidrs!!!

ierakstam «Padodos ..atdodos..»
Autorizācija