Jānis x. 12. mar 2014. 20:15gurkisus un tomatinus...jau rimi pirku....marupes
Jānis x. 12. mar 2014. 20:13aha...tadat esi no balviem..nevis kuldigas bet vispar strada jaunmarupes kombinata.ja
Ingrida X. 12. mar 2014. 20:05Ha! To vnk pierakstīju beigās, kā atgādinājumu SEV!!! Tad, kad es izdaru tās 'vissmagākās' izvēles- saimnieciskās un sadzīviskās, kad funktierēju, vai šodien slaucīt putekļus vai, mošk, atlikt uz rītu... nu tā
Jānis x. 12. mar 2014. 20:05a tas kvarca smilsu alas tu zini kur ir....
Dzēsts profils
12. mar 2014. 20:01tā kamera nestrādāja...tagad strādā?
Dzēsts profils
12. mar 2014. 20:00 Ingrīd....nu ko Jūs par to nāvi...No tā jau neizbēgt
Vienkārši katru dienu mums ir vismaz desmitiem izvēles saimnieciskās,sadzīviskās......
Jānis x. 12. mar 2014. 19:58kuldiga ir visforsaka vebkamera latvija.rit plkst...12..00.....es ieslegsu...vari man pamat ar rocinu
Ingrida X. 12. mar 2014. 19:54 Trāpījums precīzs
Kaut ko pazaudēt vai salauzt- tas ir tik viegli! Nē, ne jau viegli, esot iekš tā, nē- tur nāk pārdzīvojumi trakākie!, bet viegli tādā nozīmē- nespēt kādu krupi norīt, jā, dažreiz pat riktīgi treknu, pateikt to pēdējo goodbye, jo- redzi!- man taču arī lepnums kaut kāds! Pie velna viss!! Ja kaut ko esi sirsniņā ielaidusi, tad nav ko dzīt no turienes laukā!! Dzīve tad viena, un sirsniņa- arī. Dažreiz vnk jamācās ar k-ko sadzīvot sevī. Man viena jauka Meitene te pateica svētīgus vārdus: "Arī gājputni, kad rudenī dodas garajā ceļā, nezina, kas viņus sagaida, jo ceļš ir garš un bīstams... Bet vai tāpēc viņi nākamajā rudenī nelidos... lai satiktu Sauli?"
To goodbye paspēsim pateikt visi, dodoties uz turieni, no kurienes neatgriežas.
Jānis x. 12. mar 2014. 19:50tu esi tas lisija cibrika mamma...
Jānis x. 12. mar 2014. 19:49maneja var runat ko grib...un pieminet ar......tavs pokonnijs tev nelava...ko
Jānis x. 12. mar 2014. 19:47tu kadreiz biji lisija...tada zengalvina...un sita bija tava mamma...



