Paldies, Kū! Paldies, Līva!
Tā tik skrienam, dienu no dienas, ar degunu dziļdziļi- problēmās savās, un tad... nu tad... pēkšņi atceries!!! Un to dienu sajūtas- tik dzīvas!!!...
.. bet- viss jau ir labi! Jābūt, labām, stiprām, mīlošām... lai mūsu omammas pasmaidītu no mākoņa maliņas tās, un- vnk- uzmundrinot!- piemiegtu ar aci..

Šodien strazds švilpo vai pašvilpj
Būrim caurvēja skaņas jāizolē

... un tad atnāca Viņa -
balerīna Arina !
un atkāpās Nakts ,
divu sirdis kad vienā -
pukstēja taktī ...
.............................
negaidot Rīts bija klāt ,
teica strupi viņš - stāt !
laiks ir atslēgas
uz klavierēm -  a.t.s.t.ā.t !  

http://www.youtube.com/watch?v=Vn3n0do3Fs8

... uzvandījāt atmiņas mzl.. man vismīļākā bija vecvecmamma- omamma- kā saucām. Kad vecmamma un vecaistēvs uzcēla māju pilsētā, arī Viņa, mana omamma, pārnāca uz to. Bet- nu nevarēja nekādi tā, līdz galam, iedzīvoties...Varēju stundām tupēt dīvāna stūrītī omammas istabā, un klausīties Viņas stāstos....un tad citreiz- iet līdzi, kad viņa, ar spieķīti savu, sirmie mati- bizē, devās pāri dzelzceļam, lai pļavās savas zālītes lasītu- pelašķus, vīgriezes... nu visas tās... un tad, pretī tai mājai, bija veci vācu kapi... pie vienas no kopiņām, uz pussabrukuša soliņa, Viņa teju vai katru dienu pasēdēja... es tā arī neuzzināju- aiz ko.. Viņa klusēja.. mana omamma.. ai, Meitenes!!! .. drusciņ skumjas nupat novējoja.. par omammu, tēti, vacmammām un vectēviem, kuri.... REIZ BIJA...

... var mīlestības zieds
starp diviem uzplaukt -
mirklī !
jānobriest -
ir mīlestības auglim ...
pēc deviņiem mēnešiem ,
gana kad briedis ,
braši tāds piesakās pasaulei -
hei ! esmu es klāt !  

Ingrīda     Labi , ka uz spilvendrānas kvadrāti , ne melnie caurumi , kuri no smadzenēm varētu izsūkt visu info un neatdot atpakaļ..nu lūk...Tu mani arī pamanījies sasmaidināt

Sandri , pēdiņas nu jau - aizgājušas ziemas hronikās paliek ...,   skurbais nāk - sulošanas , asniņu , lapiņu , vizbuļu ->>> LAIKS !  

Paldies , Leonora ...,   tas klipiņš kkā ļoti labi iekļāvās - balto pēdiņu hronikās ...

Ivo !   ManC tas mīļākais - sniega dziesmiņš !  

Incanti ..., kādu vēstījumu sniegā ieraxtījušas - Elitas pēdiņas ?

Sandi ..., Tavi vēstījumi kļūst - aizvien  kompaktāki !  

Andri , Dabas grāmatu... , drīzāk jau - Enciklopēdiju !   dzīves garumā mācāmies lasīt ...   

Paldies par balto romanci , Nauri ...

Manējās pēdiņas - aizkadrā , Maiju ...
Vispār jau ..., šoziem palika neiemītas - slēpes tā arī neizvedu ,,pastaigā,,  

Vecmamma gudra...ar pareizo kāju cēlusies no gultas...bet mazā Līva  visticamāk kā Annele redzējusi pasauli sev apkārt..tik plašu un pārsteigumiem bagātu
. Man arī brīžam šķiet, ka padzīvojot pie vecmammas esmu tik ļoti sevi bagātinājusi ar iespaidiem, ka neko tādu nebūtu guvusi tupot kādā piepilsētas dzīvoklītī....Jocīgas izjūtas...brīžam kā no cita gadsimta izkāpusi, bet pamanījusies gan siena pļavās grāblēties , gan siena šķūņos čučēt , gan celties 4-os un govis ganībās dzīt...un to izjūtu kā vērtīgu piedevu sev...to visu izbaudot

Pieredze ir tā, kas stiklu pārvērš kristālā
Lej ko gribi

Kū, sasmējināji mani pa riktīgo!!!!   Štrunts par to kāju- ar kuru!, ka tik piezemējums normāls- nu- neaizķeras viena aiz otras, uz to virtuvi, acīm ne īpaši platām, dodoties- to kafiju sataisīt!!! Bet- izlasot bloga teksta beigu galu- pa nopietno!- pametu acis uz spilvenu: vai nečuč tur saldi vēl viena no manām puslodēm??? ... uhhhhh- spilvens, par laimi!- tikai ar kvadrātiņiem saviem!, bez puslodes!

tam blakus stāvēja veltenīši...tajos glabāja šnabja pudeli---īpašiem gadījumiem kad nācās maksāt-graudā kaut vai par grants kravu pagalmam...ko veda pa ceļu...-iedomājies- garām!!!...puišus varēja viegli pielauzt...uz tādiem stiķiem

Dzīve nav nekas nosodošs
Lai cik collas izkalsi
tāpat tūristam būs tieksme
pieskarties
/marmors pulēts/

Krievija neko neuzbāžas...Eiropa Tev piedāvā dārgāk...bet Tev tas skan-cēlāk...