Ir tā saucamās foto medības, bet šis līmenis prasa lielu prasmi, kura man pietrūkst!

,dažreiz šis tas izdodas!

Tā pēdējā bilde man patīk.. Kur mušmires, tur bieži vien  baraviciņas-sēņu karalienes aug!
Paldies, ka padalījies,,ja ne ar sēnēm, ta vismaz ar bildēm!   

Ai,cik veiksmīgi gan bildēs,gan grozam!

Laikam pa ceļam līdz paķēri bišķi karstumiņu!

Max,paldies par padomu!

Gunār,nu nevaru paiet un ko nenobildēt!Saglabāju labākās.

Frēzij,ķēru siltās dienas dotās iespējas!

Vasilij,kā domā var rievu dabūt,jāpafantazē!

Gunār,ērces laikam mani nemīl!

Jo savu mūžu nesagaidīs,lai tads agris pie kristīnēm,vai kur citur līstu...

Ja Trampa kungs un sekotu Krievijas Cara piemēram,lidzētu apspiest Taivanas bokseru sacelšanos,tad noteikti vēstures mācības,jo katastrofa.Jau iepriekš citur slēpti.

Dziļa domu rieva...

     Paldies, Gunar (19:21)!  
     Es jau, kā daudzi, lielākoties ar telefonu, pie tam- ne tā spicākā modeļa  
Jā, man šobrīd ir arī fotoaparāts, kas laikam skaitās tīri labs, bet- kad ieraugi mirkli, tas jānoķer, un tad man 100gadu aizmirstas, ka līdzi taču arī fočuks.. Jo- nedodos taču fotografēt-gaitās, dodos savās gaitās, kurp jādodas, un tāpēc jau tā priecājos, kad, kaut ar telefonu, uzspēju noķert kko..

    Paldies par ievietoto dziesmiņu!  
    Man, augušai ar Imanta Ziedoņa dzeju, vistuvākais ir tieši Viņa teiktais:

       “Un tādas lielas laimes nemaz nav.
        Ja jums to vēl, tad ziniet: tie ir nieki.
        Ir tikai tādas mazas laimītes.
        Ir tikai tādi mazi ikdienības prieki.”
                                

    Frēzij. Ir bijuši vilinājumi, ir. Un šovasar man patiešām žēl, ka vienam no tiem neļāvos. Redzēt, iepazīt mzl, sajust.
    Un tad nu es ņemu un ķeru tos mirkļus, kas rodami te. Un sajūtu to nozīmību, sev.

Ingrida, tev izdodas!