Un ja nu nav nekādu bagātību , un ieraudzīt neko pat mikroskopā nevar ? Tad tiešām citiem ir kas labāks par to , kas viņam ir   ..

....es savu monitoru izmērīju 58 cm pa diognāli...

Kuku,tiešām saprotu Tavu bēdu.Palikt bez datora reizēm ir apgrūtinoši.

kuku/21:41/- vai tad to var uzskaitīt??? vai to vajag??? tāpat- katram sava vērtību skala!!!

Juri,nesaki viss.Var izjaukt visu.Izdarīs vēl ko ne tā.Vari palikt invalīds uz mūžu.

Es izmērītu un pateiktu cik centimetros tas ir , bet negribās iet pēc lentmēra - pa dienu jau atmērījos pietiekoši ..

.. mums visiem, Juri, ir sapnīši- lielāki, mazāki, kā gan bez tiem?, bet ieraudzīt TO ĪPAŠO tajā, kas viņam ir, tas.... nu tas ir ļoti daudz!!! Un- es nerunāju par piederēšanu vai nepiederēšanu kādam, jo- tāpat jau neviens nepieder nevienam, arī bērni taču ne! Arī jūrmala, ja stāsts nav par cilvēkiem vairs, esot mana, nav mana... es runāju par to īpašo sajūtu, kad saproti Tev Dotās Bagātības.

...17 collas...cik tas bija pa diognāli...cm..

Ingrīda - rekur Tu pati pateici.... var pienākt tāds brīdis...  bet var arī viņš paiet secen...

....nu es jau Daiga arī par to pašu...

Bez procentiem  drīkst  

Juri - to cik tas ir garšīgs vai negaršīgs  jau saprot tikai pēctam...

...kukucīt...nu nevajag...aizņemties...

Man jautājums - kas tad viņam ir dots ?

...Ingrīd,to viņš tikai tad sapratīs,kad to būs dabūjis...

   Ne vnm, Daigiņ. Kaut arī Remarks ir viens no maniem Rakstnieku Rakstniekiem, nepiekritīšu gan šim teicienam. Cilvēkam var pienākt tāds brīdis /laiks/ dzīvē, kad viņš saprot, cik Liels, Labs un Vērtīgs, ir tas, kas viņam dots.

...a..tas aizliegtais auglis...jau tas garšīgākais...

Ja , to maziņo 17 collīgo es tikai aizņēmos  

Atceros Pētera Liepiņa redzējumu , sadzīvojot ar sava brāļa slavu..kopš tā brīža manas simpātijas Pēterim ...nebija šī viegluma Lielajam māksliniekiem pret tuvākajiem...smags cilvēks

...kukuci ,būs jau vien jāpatērējas...ja gribi ar Mairitiņas paamzierēties....