Ingrida X. 2. apr 2014. 21:07.... nu vot, Mairita- tieši tā es tgd uz to raugos!!! Un, esot mājās, iesmaidu sejiņās tām, kas savulaik uzrīkoja man balagānu pa visu pagastu! Pat gaisa bučiņas varētu palaist, bet- nu tad nenociestos un ierēktu pie reizes...nee, ar cieņu!
Ingrida X. 2. apr 2014. 21:04Tur jau, Mairita, tā fiška, ko neesmu atkodusi joprojām: Man, goda-goda v.!, neinteresē pilnīgi- kurš? kad? ar ko? .. nu bet- lai taču darās dajebkurš ar dajebko, ja mani tas neķer galīgi!!!, bet- rau!- tieši mana dzīve ir tik traki vētīta, ar visādam pasakam stulbām apcakota, ka ... no sākuma pārdzīvoju, nenoliegšu!; vēlāk- iemācījos nosmaidīt par tiem, kas pārtiek no tā, ko citi dara vai nedara! Traki tiem ļaužiem!
Mairita G. 2. apr 2014. 21:01Ingrīda,ja runā,tātad esi dzīva.
Ingrida X. 2. apr 2014. 20:59... nu ja!!! Es jau vienreiz to piemēru minēju: piebrauca mana dēla draugs, sataisīt ūdenskrānu, loģiski- mans- Kārtējais!!! Bet- visjautrākais bija, kad es mājā, kur tgd dzīvoju, biju nesen kā ievākusies, un mans Dēls, kas tolaik vēl dzīvoja Rīgā, brauca prom un mēs, kā parasts, logu priekšā mīļi apskāvāmies!!! Ne jau man pašai ko teica, protams, bet- 'skaļi klusais telefons' padeva ziņu: Aizvien jaunāki un garāki viņai tie čaļi!!!
Mairita G. 2. apr 2014. 20:58Ingrīda,jauki uzrakstīts.Mēs esam uz šīs pasaules nākuši ne jau skumšanai bet priekam.Un jādzīvo tā,lai pašām uz soliņa būtu ko atcerēties,ne laiks domāt par citiem.
Ineta L. 2. apr 2014. 20:53Kā tad, Ingrid, tantiņām uz soliņa pie mājas durvīm vislabāk zināms, kas ir un kas nav
Ingrida X. 2. apr 2014. 20:47.... Sandīti! Tu esi Gribulis!!! Cik tad dieniņu pagājis, kad samīļojāmies - vienai rokai pirkstiņu pietiek!
Ingrida X. 2. apr 2014. 20:45.... un, Gunar??? kāda jēga to tukšo podu līdzi staipīt Noliec plauktiņā, pie podiem citiem!
Ingrida X. 2. apr 2014. 20:42 Es jau teicu, Inetiņ, ka diez vai mācēšu pateikt īsti precīzi, to, ko vēlējos pateikt. Es neķēru to "pareizi" un "nepareizi" tādā griezienā!, kur- par pašiznīcināšanos, pāridarījumiem- stulbiem un sāpīgiem- stāsts. Vairāk gan domāju par tiem gadījumiem, kur sabiedrības pieņēmumi k-kādi, kolēģu, kaimiņu...utt.- visu-redzošā acs un vētījumi: aha! paskat, kā viņa tur!- ar jaunu džeku!! galīgi bēniņos caurvējš!! un- kas tā vsp ģērbjas?, fuj! /tas, cik saproti, novienkāršots piemērs/- par to es vēlējos pateikt!!! Ka- ne jau citiem izsvērt, kas pareizi un kas nepareizi katram /-ai/ no mums!!!, bet tikai un vienīgi tam, kādā saskaņā esam ar to, ko darām, paši!!!
Paldies, ka ievērtēji manu bildīti!!! Es te esmu aizrāvusies ar to mzl- visu puķaino cenšos nofiksēt!!!
Ineta L. 2. apr 2014. 20:34Jauki Tavi mirkļu tvertie dzejojumi ..
Ingrida X. 2. apr 2014. 20:31 Nu re!!! Tikko savā e-pastā paraudzījos, un- šitāds foršs piedavājums priekšā:
"Prāga 25 €, Sanktpēterburga 12 € ! !
Pasteidzieties, Vietu skaits ierobežots !"
Tā kā, Zēni un Meitenes!, nu ka luriņus čimodānā, darbam: čau!, un- laižam!!!
Skaidrīte G. 2. apr 2014. 20:10Mani cimdi jau aizlaisti ganīties ! Tāpēc jau rokas bija kā sārtas neļķes ! Nosalušas !
Elitá K. 2. apr 2014. 20:07Daudzas delikateses jau Lavijaa arii ir-piemeeram MARMORA galja,melnie storu ikri,franchu viins 200 gadu vecs pa 50 tuukstoshiem eiro.,trifeles jau vieteejie saak audzeet.....VOT baltie storu ikri gan nav piemineeti...tos ieguust reizi chetros gados un tiek faseeti iista zelta bundzinjaas......Rinda esot jau gadiem uz priekshu....taa kaa...bagaatiem cilveekiem apetíte laba!
Mairita G. 2. apr 2014. 19:58Nu ja,esi glaunā restorānā,nesūtīsi taču ceptus kartupeļus.Bet mājās no dārgas trifeles paēdis nebūsi.
IlonCis I. 2. apr 2014. 19:50Man atkal sanāca smiekli par tiem vecajiem, dikti mīļājiem grābekļiem...Grābekļi jau arī dažreiz ar laiku mēdz "pilnveidoties"...
Elitá K. 2. apr 2014. 19:49Jautrít ! Viss skjietami modernais,pat KIEDZOSHAIS neko nemaksaa,saliidzinoshi ar dazhu eksempláru elegantám dizaineru kurpeem. Te luuk no manis Jums -pa 10 eiro nopirksiet daudz dazhaadus apavus un vareesiet man veel vairaak paarmest IISTAAS VEERTIIBAS! www.everything 10 euro.com


