https://www.youtube.com/watch?v=ZjkLbgPBbIw
                                
                                            

Baigi skaistā hologramma! Man arī patīk :)

Arī atceros brīvsoli,ieradās meitenes...sadalījās...nekur nebija jāiet...oficiāli,jo pārbaudes...

Neticami jauks brīdis bija brīvsolis armijā, politnodarbību laikā, atrasties aiz žoga, garā zālē vienatnē... ar savām domām!  

.... bāāāc!!! kaktā, Ingrida, kaktā!!!   Domiņās esmu tajā, kas viss jāuzspēj līdz sept., ka saulaino Daugavu parakstīju galīgi šķērsi:  svētdienas, 25.augusta, pēcpusdienā

      "Likteņupē esam mēs visi- gan cilvēki, gan tautas. Upes plūst, un mēs plūstam kopā ar to, tikai katrs savā laivā : kāds iras pret straumi, cits straumes virzienā, vēl kāds, iebridis upē, gaida sapratni, kur viņam būt un ko darīt. Liktenis? Lemj? Soda? Apbalvo? Iepriecina? Ved? Kam ticēt un...kam nē? Paļauties? Uz ko? Uz sevi vai citiem? (..) Kā pareizāk? Sev pareizāk... Bet ja nu saņemt drosmi un uzsākt spēli ar likteni? (..) Risks? (..) Jā, var mēģināt spēlēt ar likteni paslēpes un tupēt ierastajā komforta zonā visu dzīvi, lai pirms pēdējās izelpas nodomātu: "Eh, garlaicīgi bija. Draņķa karma...""
                          (Daļa Egila Dambja priekšvārda krājumam "Pokers ar likteni")
                                      Paldies par dzejoli!  

     Pirms dodos darbiņos, savēlējos ko dikti saulainu pievienot Tev, visiem:

.... Daugava pie Pļaviņām 25.sept. pēcpusdienā Tik daudz saulītes, siltuma, gaišuma.. gan tā, kas no debesīm, gan no sirsniņas, ka.. ir vienkārši skaisti BŪT!  

Vadonis ieradies!

Saulīte dara savu darāmo, cilvēks savu...

Kuru gan spētu tāds psiholoģiskais karš saistīt,ja pastāvīgā balsta meklējumos...

Benita, es kā vienmēr steigā, par to stuti gribēju pieminēt..., ne jau vienmēr vajag pasniegt savu plecu grūtā brīdī, bezkaunīgiem cilvēkiem tas kļūst par ieradumu, tas gan ir skumji ....  

Gunār, Tavi vārdi ir patiesi, bet optimismu turi vienmēr līdzās, lai cik grūti nebūtu, tas palīdz  

Gunār,vai par sevi raksti?Vientulība vajadzīga pat visnodarbinātākajam cilvēkam.Dzīvot vientulībā ir izturības pārbaude.

..... man laikam nesaprast ....  

Paldies, Ingrida, ļoti skaisti vizuļošs ezers    Tev bildītes vienmēr perfektas, man patīk, malacīte, lai Tev darbiņi sokās  
Tieši šobrīd lasīju dzeju ..... pēc savas darba dienas.....

Piedod tiem, kurus mīli,
Un tiem, kas sveši Tev šķiet.
Un nedraugiem saviem piedod,
Un tādiem, kas Tevi nīst...

Teiksi - tas ļoti ir grūti!
Piekrītu Tev, mans draugs.
Bet citiem, ja piedot spēsi,
Iekšēji brīvs Tu varēsi kļūt.

Akmeni azotē turot,
Arvien grūtāk ir viņu nest.
Nospiež tas paša sirdi,
Un neļauj laimīgam būt.

Piedod tiem, kurus mīli,
Un tiem, kas sveši Tev šķiet.
Un nedraugiem saviem piedod,
Un tādiem, kas Tevi nīst...
/Egils Dambis/

    Frēzij!!! Parakstos zem katra Tevis uzrakstītā vārdiņa- gan bloga tekstā, gan komentos!   Biju dažas dienas ārpus savām sienām, un tā nu sanāca, ka arī savā domāšanā, attieksmē pret šo un to uztaisīju mazu revīziju; svētīgi!!!  
    Tagad padarāmie darbiņi saskrējuši tipiņu tapiņu, tāpēc vairāk neko te neizteikšos, bet ieraksts ir vērts, ļoti ļoti!!!   Paldies Tev!!!
    Tev- Kristālezeriņa mirdzumiņš vakarpusē:

Mjà ...  

Aleksandr,Tava atbilde ir saudzīga.Bet dažreiz nākas stutēt no vislabākajiem apsvērumiem,bet tad saproti,ka nedarīji pareizi,jo arī stutei ir svara ierobežojums un izturība.

Frēzij,Tev taisnība par dvēseles higiēnu kā paša tīrīšanos.

Jo visas viņas vēlas no tā muļķa tikt vaļā...