Valija Y. 22. sep 2019. 12:30Sāpīgi zaudēt draugus,bet mēs jau zinam ka tā notiek -tā Kunga ceļi nav izdibināmi, lai paliek atmiņā gaiši mirkļi lai jauka diena - kaut arī lietaina!
Aleksandrs V. 22. sep 2019. 12:18Protams,ka neaizmirsīšu!
Kā nekā audzināju 9 gadus no mazotnes..
Bija sāpīgi,uzzinot,ka tas ir sabraukts...
Valija Y. 22. sep 2019. 12:11Pelemoru nekad neaizmirsīsi - aizvietot viņu nevar, bet dzīve piespēlēja vēl vienu jauku brīdi.
Aleksandrs V. 22. sep 2019. 11:59Piekrītu.Čiepa neziņā dzīvoja 3-4 gadus,kā mirusi viņas bijusī saimn.
Tā pa apkārtni piestaigāja,kamēr izvēlējās sev pieņemamu....
Vairākas reizes pabaroju ar sauso kaķu barību,kuš bija palicis pāri no Pelemora laikiem...
Tas Čiepai iepatikās,attiecīgi es arī.... Tā palikam DRAUGI....
Valija Y. 22. sep 2019. 11:53Sveiks Aleksandr. Čiepai arī nebija viegli,vina tak arī pieaugūsī dāma,kaķi pirmām kārtām pierod pie mājām. Nu tagad vis ir kartībā,viņa domā ka tu dzīvo ar viņu ne vis viņa ar tevi lai jums viecās!
Aleksandrs V. 22. sep 2019. 11:38Labrīt,Valija !
Mājā aicināju Čiepu,bet draudzību piesauca Čiepa .
Valija Y. 22. sep 2019. 10:56 Izlasot šo blogu negaidīti silti palika uz sirds. Paldies tev Aleksandr.
A kā Čiepa ināca mājās pati, vai aicināji?
♫♪
ДВА ОДИНОЧЕСТВА
Gunta L. 22. sep 2019. 09:33Tavi ievietotie atteeli atbilst manam dveeseles staavoklim.tik ljoti filigraani,ka negribaas neko teikt vaardos.
Benita L. 21. sep 2019. 21:28Ai,Max,kāds lietussargs!Pastaiga ar suni,kur suns sargs! Jā,būs tas Gunārs jāievilina kopīgā fotosesijā uz Grīziņkalnu!
Guna a. 21. sep 2019. 16:38
... Aleksandrs sēž savā dārzā -
tam Čiepiņ garām iet ...
pienāk klāt ,lai aprunātos -
............ vairs projām neaiziet !
Guna a. 21. sep 2019. 16:27Jauks fotostāsts ,Aleksandr !
Kaķis atnāk - mājai un tās iemītniekiem svētību un enerģētisko aizsardzību nesot .
Aļoša R. 21. sep 2019. 15:55Lai , tak sirmgalvis paēd...tāds cienijams vecums...
Kā jau sieviešu kārtas...Čiepa...ir ar raksturu!
