Ehhh....man būtu Tavas problēmas,pat nemeklējot risinājumu atrastu,bet tagad visam pa vidu maisās darbs....gribu jau vismaz 30 gadus pensijā,nu kaut vai nepelnītā,ka tik valsts maksā par to,ka es neko nedaru....laikam tas ir forši!!!

Labi!...lieliski!...Neuztraucies...es tikšu ar sevi galā! Skat. tulkojumu augstāk

tiesi taa -IR JAU LABI - es pielietoju sito  

To,ka grūti,zinu,it sevišķi tam,kas sprādziena mirklī patrāpās blakus,un piedot tur arī nav ko,pat ja lūdz,jo nav jau par ko apvainoties,uz cilvēka dabu tak nevar dusmoties,ir vai nu jāpieņem viņš,jeb nē....bet pat zinot to visu,dažreiz ir nepajokam sāpīgi
/Par komplimentu paldies!!!Man tiešām viņu ir daudz/

Mūžīgi atradīsies kāds apslēpts grābeklis. Citādi tā dzīve dikti vienmuļa izvērsīsies.

Nē, bet vienkārši jāizvērtē kuru uzklausīt un kuram atklāties, tas vis.   Lai pēcāk dzīvē nav pārsteigumi.

Tad jau tiešām labāk sēdēt alā ar domu-ka tik kaut kas nenotiek!

Apsveicu ar sapratni

Redz, Ati... janu pasaka kaut ko tādu, ko nedrīkst teikt tālāk, vai negaidīti kāda Tev atzīstās mīlestībā... bet Tev to nemaz nevajag.   Tā dvēseles kratīšana var slikti beigties...

Kū, Tu gan esi maiga dvēsele, paldies par skaistiem vārdiem   

Tāpēc jau saku, katrs teikto pievelk sev, savai izpratnei par lietām... un ne mums to mainīt.

Ir jau labi...neiešu tak pieaugušu vīrieti audzināt ...bet to Tavu neciešamo raksturu?!?!

Kāpēc ar to info būtu kaut kas jādara?

Vai ta nu vel neesi ievērojis,ka blogu teksti tiek piedēvēti autoram.
Tā jau mani te vienreiz par sievieti gandrīz uztaisija,kad nedaudz citādāk noformulēju tekstu.

Gribēt jau var, bet vai vienmēr vajag....   jo, ja uzzināsi, un nezināsi beigās ko ar to info darīt....

Gribās tak zināt,kas tiem citiem aiz ādas.

Redz, te tā atšķirība. Es blogā iekopēju to kas man patīk, kas aizķer.... Nez kāpēc tas liek domāt, ka tie ir mani vārdi, vai mans apgalvojums ??? Protams, ka lietas uztveram katrs savādāk vadoties pēc savā dzīvē piedzīvotā, un nekad nebūs tā, ka visu uztversim vienādi. Tas ir skaisti, ka ir viedokļu dažādība, jo mēs nedzīvojam vienu dzīvi, nedomājam identiski un tas nemaz nav vajadzīgs.

Ja cilvēks tam velta blogu, tad tas kā smagais mājiens" nelieniet man klāt...neko neteikšu", bet tajā pat laikā, kā kurmim arī negribas būt

Tagad- nopietni pavisam. Par emocijām.
Emocionālam cilvēkam ir- grūti!! Viņš tur, tur, tur... sevi grožos, līdz... noraujas; un- kad noraujas, tad noraujas- riktīgi.. Visi tilti un tiltiņi, laipiņas... pa gaisu!!! .. un tad- tad... domā, kā atstutēt atpakaļ tos, ko aizlidināja vai- sadedzināja.. vienīgais, ko viņš spēj, nu tas- emocionālais- ir palūgt piedošanu, ko viņš arī dara.. bet- vai vnm tiks piedots???- nezinu, protams!!! aiz to- tā emocionalitāte- nav viegla- nemaz....
/Tev- smuki mati!/

Par to jau tā runa, ka ne visiem . Bet ir kuri apgalvo, ka pazīst un zin visu.