Vēsture atkārtojas [2]

27. nov 2010. 11:37

Vēsture atkārtojas. Šoreiz citā partijā...

«Tēvzemes» rindas plok

       Pēc kārtējā TB/LNNK kongresa, kas sagādāja vilšanos daudziem tēvzemiešiem, partiju atstājuši daudz apvienības biedru: daudzi zaudējuši ticību partijas vadībai, tos neapmierina vadības atkāpšanās no nacionālās politikas, diktatoriskās vadības metodes, nerēķināšanās ar ierindas biedru viedokli, partijas augstāko amatpersonu savtīgie darījumi.
       (Liepājā ir izveidojusies situācija, ka gada laikā no septiņdesmit pieciem biedriem ir palikuši divdesmit pieci. NN 07.07.99.)
       Piemēram, Visvaldis Laukmanis savu izstāšanos no partijas pamato šādi: «Mani neapmierina apvienības vadības rīcība, nicīgā attieksme pret vēlētāju un ierindas biedru rīcību, vairākuma uzskatiem un augstprātīgā attieksme pret trūcīgajiem un vienkāršiem cilvēkiem.
       Arvīds Daude izstāšanos motivē šādi: «Nepiekrītu vadības diktatoriskai izrīcībai ar nacionāli noskaņotiem biedriem. Domāju, ka TB/LNNK apvienības «spices» vīri strādā pēc Maskavas direktīvām, kā to darījuši gadu desmitiem, būdami komunistu partijā. Ar tādiem man kopīga ceļa nav.»
       Bijušais TB/LNNK Rīgas Ziemeļu nodaļas valdes loceklis Haralds Šildmanis par saviem izstāšanās iemesliem vēlējās pastāstīt «LL» lasītājiem plašāk.
       Kādu iemeslu dēļ jūs izstājāties no TB/LNNK?
       Ar partijas vadības politiku tāpat kā daudzi citi esmu neapmierināts jau ilgāku laiku. Tā ir pārāk divkosīga. Partijā tiek ignorēta iekšējā demokrātija. Tā pēdējā kongresā partijas vadība neuzskatīja par vajadzīgu izskatīt mūsu nodaļas priekšlikumus. Punktu visam pielika Māra Grīnblata prasība kongresā mainīt apvienības statūtus, lai Revīzijas komisijā iekļūtu Agris Zviedris, kam vēlēšanās nebija nepieciešamā balsu skaita. Šis cilvēks, būdams k/n «Draudzība» direktors, veica negodīgus darījumus, viltojis finansu dokumentus, tirgojis viltotas biļetas un peļņu piesavinājies. Par to pret viņu tika ierosināta krimināllieta. Ar šādu partijas vadības atbalstu negodīgiem cilvēkiem es nevarēju samierināties.
       Vai Ziemeļu nodaļā par šīm nebūšanām netika runāts?
       Par to zināja partijas vadība. Grīnblats nodaļas sapulcē solīja gadījumu noskaidrot, taču nekādi secinājumi netika izdarīti. Mēs nodaļā atklāti runājām par visiem jautājumiem, arī par to, ka partijas vadība gļēvi rīkojās leģionāru dienā. Par to, ka Saeimas deputāts Imants Kalniņš, būdams Krājbankas padomē, par tās priekšsēdētāju izvirzīja interfrontieti S.Dīmani. Acimredzot tādēļ, ka nodaļas vadītājs Harijs Osis ļāva demokrātiski apspriest jebkuru jautājumu, viņu no partijas aizmuguriski izslēdza.
       Kādreiz bija divas nacionālas partijas – LNNK un TB. Nacionāli domājoši tautieši cerēja, ka apvienošanās sekmēs visu nacionālo spēku apvienošanos un izveidosies spēcīga nacionāla partija. Diemžē tas nav noticis. TB politika kļuvusi gauži līdzīga liberāļu, kā LC un citu politikai. Kāpēc tā ir noticis?
       Manā uztverē TB ir vēl sliktāka: LC vismaz ir konsekvents. Tēvzemiešu vadībai vairs nav goda jūtu un pašlepnuma. Ir palikuši tikai saukļi. Tās līderi sapņo tikai par Eiropas savienību un jauniem amatiem, ko varētu iegūt. Viņi ir aizmirsuši tos, kas par viņiem balsoja.
       Ko darīt latviešu patriotiem? Vai dibināt jaunu partiju? Varbūt vajadzēja enerģiskāk cīnīties par taisnību partijas iekšienē un izstāšanās ir kļūda?
       Cilvēki nezina, ko darīt. Tā ir traģēdija. Jaunu partiju nav viegli nodibināt. Mums trūkst cienījamu līderu. Ierāvēju ir daudz, bet tādi, kas apvienotu un aizrautu tautu, piedzimst gadsimtā reizi. Cilvēki vairs netic TB. Man zemessardzē saka: «Jūs tai Tēvzemē runājat vienu, bet darāt pavisam citu.»
       TB iekšienē praktiski nekādas pārmaiņas nevar veikt. Ja kāds iedrošinās iebilst, ar to partijas vadība izrēķinās – izslēdz no partijas, bet tos, kas strādā pašvaldībās vai citur, kur TB ir teikšana, atlaiž no darba. Cilvēki, protams, baidās palikt bez maizes kumosa. Latvietis, ja situācija nav ekstremāla, labāk paiet malā un necīnās. Tāds ir latviešu raksturs...
       Tēvzemes līderiem ir stāvoklis sabiedrībā, kaut kāda vara, nauda, viņiem ir labi, un, negribot to visu zaudēt, tie labāk atsakās no principiem, partijas programmas nostādnēm. Vēlētājiem solīto tūlīt pēc vēlēšanām var aizmirst un nepildīt.
       Izstājoties no Tēvzemes es rīkojos pēc sirdsapziņas. Novēlu katram rīkoties pēc savas sirdsapziņas.

Intervēja
A. Hincenberga
Avots: http://home.parks.lv/leonards/latvietis/17_julijs/lapa5.htm

Atslegas vārdi: vienotība0

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (2)

Kaspars B. 27. nov 2010. 13:59

Ja tā ētika ir. Taču ja par ētiku tiek sauktas intereses...

Dzintars M. 27. nov 2010. 12:04

Man simpatizē Čingishans. Salīdzinot ar Latviju, viņš bija viens nieka pagastvecis (nelielas nomadu cilts vadonis). Nav runa par mongoļu iekarojumiem. Runa ir par to, ka Čingishans izstrādāja ētikas kodeksu, ko ievēroja visi. Kurš ne - galvu nost. Ja ir viena ētika, pat neliela ļaužu kopa spēj dižas lietas.

Autorizācija

Ienākt