es esmu te kungs un valdniegs, bet...man te tukši 4 kakti. un zirnekļi te māju nejūt, mušas cauru ziemu lido.

man nav ne taures un ne stabules
un krasu krauju te ar man nav
nav daugava man te mājās
un stipras straumes arī nav

bet burbuļo tepat pa bikam
malkas grēda, un vēl citam
un pavasaros krāce klepo
kad man te skuķis elp...pisās

antra, jopiķ, tas man vienīgais netikums - pīpēju un man patīk

nea, ne šitas gabals jūru šūpā - atkal, jel atkal ir debesis pušu, atkal ir ielāpi jžuliek tām...mūsu karogs ir meitēnu brunči, tas ir karogs, kas mūžīgi plīv

tā, svilpīt, un nekad ne savādāk   lai visi pasaules pediņi mūs apskauž - es ļaušos lai mani jāj tikai skuķi

sūdīgākais tas, ka neviens jau nedzirdēja jautājumu - ko darīt, kad pīpe tukša...tikai vēl pantiņi trūka. laikam pat lasīt te neviens neprot. Jurim jāzvana

ak džeina, kā bērnu dienu pasakās....es liānu no ozola tev liektu, lai tiktu blakus, pasakās   es nesistu ar krūtīm bungas, kas es Tarzāns, lai Togs man skaustu...es paklusēšu kamēr rētas dziest no tava skausta

eu puikas, nevarkāC ielikt dūmi virs ūdens, vai mello bābu...klusumā sēžu, šūpojos uz zemess ass

viens maziņš štrunta meitēns, bet kā pateica. un kas teica, ka skuķam nav galvas? es varbūt šito vienīgo visu vakaru gaidīju - un tā naivs meitēns trāpīja acī, vo, bļā, mirkšķinos tagad - KAIJA, VALDIM SVĒTKI
taču cik vienkārši - iet te bļautīties pa visu pasauli, amigosa ņerras piebalso....un tikai viena maza bizīte, tik vienkārši. jūs visas esat stulbas goves, tas meitēns laikam ir mājās savās. un tur ir saldējums ar rozīnēm. un silti. vo, bļa, cik vienkārši.