LOTI ASPRATIGI,
BET TAS TIESAM IR SKAISTI,JO LAUKUS NESALIDZINAS
AR SUDA PILSETU,
KUR NAU LAUKA SVAIGA GAISA.

Ziemas dziesma ...

Ziema jau apģērbusi kažociņu.
Tā jau nav, ka mēs aicinājām Viņu.
Bet, ja tā padomā, lai jau Viņa nāk,
Visa baltā

Šovakar sniegputenī iemetīsim
Vārdus tos, kuri nebija Tie Īstie,
Lai paliek tikai balts, neaizmirstams smaids...
Tavās acīs

Piedz:

Ziemassvētki
atkal klāt, Ziemassvētki atkal klāt –
Kā no bērnu dienām sirds man sauc,
Un es gaidu dāvanu, ko man vari dāvāt tikai Tu,
Tikai Tu
Ziemassvētki atkal klāt, Ziemassvētki atkal klāt –
Klāt – ar vienu lielu Brīnumu...
Un es tiešām sapratu,
Ka šis Brīnums esam es un Tu,
Es un Tu

Atlidos sniega pārslas – domas tīras.
Dvēseles baltas tā kā Sniega Vīram,
Kas viens starp kupenām nedēļu jau stāv –
Gaida kādu.

Kad vissi iet gulet.

Laukos vienmer ir jaukak neka pilseta.

Ехали на тройке с бубенцами,
А вдали мелькали огоньки...
Эх, когда бы мне теперь за вами,
Душу бы развеять от тоски!

Дорогой длинною,
Погодой лунною,
Да с песней той,
Что вдаль летит звеня,
И с той старинною,
Да с семиструнною,
Что по ночам
Так мучила меня.

ATCEROS bernibu laukos pie omes, silto krasni un kakiti kas murra pie aus