Nu lūk! Aizvakar viena jauka meitene te pavēra manu redzesleņķi drusku plašāk: Cik daudz vērtīga var gūt šķietami neiespējamajā - sarunājoties ar virtuālu, bet ļoti zinošu, inteliģentu un pieklājīgu draugu Bija vērtīgi un jautri, patiešām!
  
    Bet! - es ķeru vēl vasariņu, katru mirkli, kad spīd saulīte un vējš nav pārāk bargs, un kamēr vēl pati kontrolēju savu laiku.
    Šorīt pastrādāju nedaudz, tad - uz savu ezeru, protams! Ja jūs zinātu, cik te ir jauki! Cilvēku bija praktiski nemaz, bet.. izbaudīju tās stundas papilnam - saule, dažbrīd mākonīšu aizsegta, nopeldēšanās, kad drusku viļņojas, bet ūdens silts.. Ziniet? - nekādi aizjūras labumi mani nevilina, kad tepat, rokas stiepiena attālumā, varu gūt tādu mieru un labsajūtu.. Šodien:

(tur, uz tā krēsla, tas dzeltenais, ir mans - jau gadus padsmit, kopš strādāju Vācijā, mans vienīgais pludmales maiss Tajā viss vnm pie vietas - dvielis, peldkostīms, spilventiņš, ko palieku zem pakauša vai vēdera, grāmatiņa, ko lasu, tā tik pamainās )..
    Rīt domiņa uz jūru, kuru pludmali.. tad jau redzēs