Paldies, Rihard, par sakarīgu ierakstu, kurā patiešām gribējās padalīties!

.. un - tas nav no sērijas "agrāk zāle bija zaļāka, debesis zilākas"!! Galīgi nē! Arī mani, nu jau pieaugušie bērni, izdzīvoja savu bērnību aktīvi, ne jau visu nosaka laikmets!! Mani bērni nenoņemas ar soc.tīklu aktivitātēm, netaisa tur dzīvi, ko atrādīt, viņiem kas tāds pilnīgi garām! Izdzīvo savas dzīves, ir savas intereses un vērtības, jā, un tāpēc sajūtos laimīga, ļoti!! Varat neticēt ne vārdam, ko rakstu, bet, piemēram, mans dēls, gudrs un novērtēts savā, programēšanas jomā, brīvajā laikā krāso mandalas un brauc ar velo..un ne to vien.. Par meitiņu varētu arī piestāstīt te pilnu blogu, bet - ne Jums to vajag

Nemācēšu atbildēt, vai "mums", bet man noteikti bija forša! Visvairāk laika jau pagāja pagalmā, ne tieši manā, jo dzīvoju privātmājā, bet tajā smilšielā, kur pulcējāmies, mēs, "mūsu sētu bērni" Un tad bija visādas spēles, gan kariņi, pa vecajiem vācu kapiem, gan tādas piezemētākas, kā "gurķi", "pīles un mednieki"un tml. Bet! - neiztikām protams bez ekscesiem - ielīdām slepenajā alā, no kuras, par laimi, izkļuvām laukā... Jā, bērnība bija forša - daudz izdomas, ķīviņu, salabšanas... un - mēs taču augām bez gadžetiem!!, jā, tas uzlika to, izbaudīšanas zīmogu