Vasarā, apceļojot Vidzemi, sanāca apstāties pie Ineša. Iebridis līdz jostas vietai, ļāvos nelielai vaļībai un pačurāju. Tagad, ja kāds no jums tur peldēsies, sajutīs daļiņu no manis
Atslegas vārdi: Čurāt uz nebēdu13
Gunta L. 19. jan 2022. 05:53Mežā būdiņu sev celšu...
Vasilijs P. 6. jan 2022. 15:13Tad Tu par Ādamsonu?!Brīvībai Latvijā-tad pensija max+30 000E?!
Jurijs Ķ. 5. jan 2022. 14:44Arī tur es pačurāju. Sasūcies saldus kokteilīšu naksnīgajā Figueirā, laidu prāvu strūklu okeāna viļņos
Aļoša R. 5. jan 2022. 14:28Ko tik švakucki?! Varēji savu daļiņu atstāt Atlantijas okeānā ...
Melleņu J. 4. jan 2022. 17:30Man arī ,Vasilij,šķiet ,ka par šo problēmu jārunā ļooooti skaļi..par kaut kādu tur nesaturēšanu Nu vismaz ,ja ne ar savu urologu,tad ar savu ģimenes ārsti jau nu noteikti
Bet pie Ineša skaisti...dzīvojos kaut kad maija vidū...laivas,pirtis utt.Labi ,ka ne vasaras beigās
Vasilijs P. 4. jan 2022. 16:10Ko lai saka zivtiņas,kurām Jura problēmas,un ar viņu kopā visas(saskaņa) šito lietu darījušas!?
Jurijs Ķ. 4. jan 2022. 08:30Vasarā ūdens tik silts, ka liekas- velns būs Inesi aiznesis tropos...