Gunta ,   būtu milti , uzceptu pankūkas , tikai eļļa beigusies ..

Sevi apliecinaat,iemaaciities tamboreet,es pazinu vienu policistu....

Jūlei !   

Un neba pilsētā tik grūti..šajā ieslodzījuma laikā nepamet sajūta ,ka kāds arī mani slepus vēro Tādēļ turpinam ieturēt distanci,uzvedamies brīvi ...nepiespiesti un novācam lūdzu  to mākslīgo dežūrsmaidiņu,kad noejam gar logu  

Jo ar VEF algu nebija iespējams izdzīvot,nācās apprecēties,lai pie nelaiķes sievas dzīvokļa tiktu...

Savu Krievijas guberņā Latvija viņš godīgi atsēdējis,un ņekuda ņeotlučalsa!

Eh Jūle Jūle   Ja Tu dzīvotu ne upsmalā   bet mana dīķa otrā krastā   es Tev kādu pāris metru,bebra kupātdesiņu ar rīsu maisiņu,aizfīrētu   Savādāk stāv pagrabiņa saldētavā un naf kam provi noņemt un ievērtēt  

Nu ja,Valdi....laukos,ar maizīti,reizēm ar sanāk ....problēmiņas   un man ar diktam jau nepatīk   sviestu uz desas smērēt bet ,ēst vienu un pa sauso,ar negribas un te nu ar pa laikam gadās kad šķidrināmais beidzas un nākas vien izlīdzeties ar bebrīš uzlējumiņu kas,savā ziņā ,pat veselīgs ļoti   jo neies tāč skriet, uz to pilsētbodi .....pēc vienas kastes    Bēt neies jau tapēc sēdēt,tai pilsets tjurķī    āber.... ja Tev tā patīk –ne mana dzēla  

Jā..jā...klausiet Ansi un tālu tiksiet(ja ne darbos ,tad varbūt dziļos laukos...bet, ja ne laukos,tad blēņās līdz ausīm točna )Skatos uz viņu un kā še te stāvu,redzu pāraugušu Lennenberga Emīlu ,kas Petrelkundzes slavenās desiņas pārēdies "Es arī gribu desu!"

Kompja kastē nesēdu ,   tas mans darbarīks , gan maizītei , gan sviestiņam ļauj nopelnīt . Darba specifika ļauj strādāt mājās , laikam tāpēc ieslodzījuma sajūta uzrodas .. darbs , atpūta , viss mājās .
Nav iebildumu paciemoties laukos   , pārējiem ieteikumiem vēl nejūtos nobriedis !

Ja man nebūtu ko darīt es nesēdētu ,kompja kastē ,par visu varīt  
Es apģērbtu jaunu štāti un brauktu uz laukiem meklēt darbīgu sievasmāti  
Nu tādu– trīsmotorīgu,kurai mute kā laidara vārti  un meitiņa ira, vaidziņu apaļu,mīļa
i jauka–pretstatā raganai mātei   pie kuras sāna es mieru tad naktīm rastu kad nejaukā sievsmāte  nu dienām , uz maniem pleciem,smagos lauku un mājas darbus ar grābekli kastu i lamātu neapstājoties <Ko znotiņ–slinkummais , vaļojies laukos!>     I būtu ,līdz minūtei piepildīta man dzīve i pabarots,samīļots tiktu un kaktusiņš manējais nenovīstu  bet krāšņi jo krāšņi sazaļotu un, varbūtās pat, uzz ziedētu  

Ingrīda , mājražotāju gardumi   , žēl , ka nepadalījies..

Jūle , virvi neziepēju ,   tik traki vēl nav ..

   Ja man būtu pelmeņi ..
Bet man vakar bija!!!! Ne veikalā pirktie, bet paštaisītie (mājražošana)!!! Un, par cik pa visu dienu biju apēdusi tik 2 citrona biezpiensieriņus, tad.. nu tad.. tie pelmeņi, nakts vidū, bija vnk miljons!!!!  

Ja tiešām tas bija Tavs izmisums,tad ļoti atvainojos..  
Mani šī situācija acīmredzot nav tik ļoti ietekmējusi,lai satraukums izvirzītos priekšplānā un pati nerastu ne mieru,ne aizraujošu nodarbi...
Nu kaut kā tā...

Frēzija , ciemošanās draud ar vīrusu un naudas sodu , esam ieslodzīti !

    Nejūtos ieslodzīts, tā kā nedzīvoju pilsētā, bet ja ir nepieciešamība, braucu ciemos pie mīļajiem. Mani rīdzinieki gan ir atmukuši no lielpilsētas un jūtas perfekti zaļumos. Darīt vienmēr atradīsies - ko. Mja, pilsētniekiem gan viegli nav, jūtu līdz ....

Ne kūkas , ne padoma .. Jūlei tikai smiekli ......

Lilija..visas cerības mums uz Tevi...nepievil mūs

Kūkas man garšo ! Ja kāda uzcienātu .....