... manis -
..................... manī vairs nav !
esmu tur -
skurbi palo !   jasmīni kur ...

https://www.youtube.com/watch?v=PjM3_yxh0JE
            Tāds viņš ir - trausls un lepns ! savu brīnišķo smaržu izšķērdīgi pasaulei dāvājošais - Jasmīns !

,,Strādādams ar dzelteno krāsu, mākslinieks atcerējās Jasmīnu, kurš pirmais bija to izvēlējies.
   —        Nu, brāl, kā tad būs? — viņš izsmējīgi uzrunāja Jasmīnu. — Krāsas vairs nav daudz, bet, ja tu paze­mīgi palūgsies, es vairāk nevienam to nedošu kā tikai tev.
   —     Es nelūgšos, — Jasmīns spītīgi atbildēja.
   —        Kā tad tā? yai tu nezini, ka/]epns nabags ir dievam pretinieks? I— mākslinieku sāka kaitināt Jasmīna spītība. — Nu labi, ja tev ir grūti vārdos izteikt savu lūgumu, tad vismaz paklanies man, paloci muguru.
   —        Es drīzāk lūzīšu nekā locīšos, — Jasmīns lepni atteica.
   Mākslinieks noskaities ietrieca ar otiņu Jasmīnam sejā dzeltenas krāsas brizgas un sāka kliegt:
   —        Kas tu tāds esi, ka negribi lūgties un locīties? Pa­liec tāds pats balts mūžu mūžosl
   Tāds viņš arī palika — baltais, trauslais Jasmīns.
   Mēģini viņu liekt, — lūzīs.,,
          /Anna Sakse ,,Pasakas par ziediem,, .Jasmīns ./

... atpogāties sāk peonijas -
..................................................... karsti !
to jau nezin neviens ,
sadeg kā citu sirdis , notiek vienmēr tas -
......................................   neparasti !
tik pašaizliedzīgs un uzticams !
smaržīgais peoniju tuvums aiz loga -
............................................sargājošs tik .

https://www.youtube.com/watch?v=DFfrM4bgoNk
           Peonijas kāzu priekšvakarā nomira māte , atstājot viņas gādībā sešus jaunākos bērnus , līgavainis aizbrauca tālu pār jūrām peļņā..., Peonija - ar mazajiem palika..., pēc - Peonijas aprūpē nomirušās māsas bērniņi palika ...,
tā , gluži nemanot - gadi , gadiņi ! aizsteidzās ...

,, Sveši ļaudis aiznesa Peoniju uz kapiem, uzbēra dzeltenu smilšu kopiņu. Un, kad tie bija aizgājuši, kāds šajā pusē neredzēts vīrs, tāds kā ārzemnieks, steidzās uz kapsētu, pārkāpa pār valni un uzmeklēja tikko aizbērto kapu.
   —    Tad te nu mēs satiekamies, mana Peonija, — svešais vīrs runāja, it kā tā, kas gulēja zem smiltīm, viņu dzirdētu. — Un es tā steidzos, braucu ar kuģiem pār jūrām, jāju uz kamieļiem pār tuksnešiem, bridu pa slīkšņām, lai ātrāk nok|ūtu pie tevis. Jo es vedu tev puķi, kura nosaukta tavā vārdā un kuras smarža ir saldi rūgta kā mūsu mīlestība.
   Un noliecies viņš iestādīja uz kapa saknīti, ko bija atvedis no svešām zemēm.
   Kad Peonijas radi uzzināja, ka uz viņas kapa uz­ziedējusi skaista, nekur apkārtnē neredzēta puķe, tie steidzās uz kapsētu un izraka katrs pa saknītei, lai iestādītu savā dārzā, teikdami:
   — Tas mums būs par piemiņu no vecās Peonijas.
             /Anna Sakse ,,Pasakas par ziediem,, .Peonija/

p.s.
Smaržīgais skaistulis - Jasmīns !
https://jauns.lv/raksts/maja-un-darzs/22575-jasmini-jeb-filadelfi-kas-janem-vera-audzejot-so-karaliski-smarzojoso-krumu

Krāšņā un uzticīgā - Peonija !
http://www.eva.lv/?do=faq&lang=lv&section=Uzticīgā_puķe_-_Peonija_52