nevar zināt kas tur dzīves ceļā aiz līkuma mūs sagaida...

     Man jau šķiet, ka nav cilvēka, kam pa reizītei tā neuznāktu  
     Tikai tas, ko gan esmu sapratusi- noraudies, ja tā prasās, izskalo tās skumjas mzl no sevis, sapurinies, un, ticot un turoties pie labā, gaišā- tālāk. Es, protams, nerunāju tagad par letālām lietām, kur vajadzīgs laiks, ilgs laiks, lai kaut nedaudz kas sarētotu.

Nevar jau visu laiku aiz priekiem lēkāt!Ko citi par Tevi sāks domāt?!

Melanholija ir sava veida skumjas, kas parādās brīžos, kad domājam par to, ka pasaule nav tikai laime un prieks. Pasaule ir arī skumjas, neveiksmes, kļūdīšanās. Modernā pasaulē mēdz pārspīlēt ar ideju par laimi un prieku, bet tajā pašā laikā mums ir jāsaprot, ka dzīve biežāk ir par skumjām uz zaudējumu.

Kāpēc tā uzreiz?