Sajūtot sava sāpju izmocītā ķermeņa raidītos vēstījumus..., Frīda saprata - drīz viņai lemtais sāpju kauss būs izdzerts sauss...
Mākslinieces pēdējais ieraksts dienasgrāmatā :
,,Es ar prieku gaidu aiziešanu un ceru vairs nekad neatgriezties .,,

Frīdas Kalo dzīve un daiļrade - fascinē !
Tikai dažas dienas pirms nāves , nemitīgi pieaugošajām sāpēm - mokošam plaušu karsonim klātnākot...,   top optimistiskā klusā daba ar arbūziem - tik šulīgās , dzīvi apliecinošās krāsās !
Viva la vida ! Lai dzīvo dzīve !

Nebūt , Henrij ! tā bija abpusēja kaisle , ar naidu kas mijās ..., nekāda ne rimtā - tēva un meitas mīlestība ...

Kāpēc vecāku?Viņai mīlestība pret tēvu sajuka ar mīlestību pret vīrieti.

Vasilij !  

Viņai tagad visa ģimene ar aknām nodrošināta

Visbiežāk katrs saskata to - saskatīt vēlas ko ..., Henrij .

Henrij ..., Frīda iemīlēja par sevi daudz vecāko Djego vēl skolas gados , nopietni draudzenēm paziņojot - es viņu apprecēšu un dzemdēšu no viņa bērnus !
Viss sekojošais - divu traģēdiju rezultāts ,   saucās kas :
1. Tramvajs .
2. Djego .

Šeit viņa nemaz pēc upura neizskatās,drīzāk tas kas viņai blakām,bet par viņu cits stāsts.

Nepiepildītās sievišķības alkas? Tak ar abiem dzimumiem pildīja sievišķības testus.

Tāda viņa bija , Henrij ..., vnm tieša it visur un visā , pat parupja ..., taču vnm viņa pati - Frīda Kalo !   - uzskatos , mākslā , attiecībās ...
Viņa pat mēdza pārgulēt ar sava vīra mīļākajām - tā lūk !

Kāda vēl mākslas zinātniece ?   
Lita , ne prātā - uz to pretendēt !   vnk Frīdas Kalo atcerei noveltīts blogs - un tikai ...
Mani fascinē šī sieviete !   Frīdas sāpju plosītajā ķermenī mita apbrīnojami vitāla dvēsele , silta un atsaucīga - saskarsmē ar līdzcilvēkiem , kaut ar skarbu piesitienu - gleznās ..., kurās māksliniece it kā atplēsa savu krūšu kurvi , iedzīvinot krāsās savu asiņojošo būtību - nepiepildītās sievišķības alkas , savu sāpi un vientulību ...

"Neatradusi mīlestību un mierinājumu no vīra puses,meklēja to apskāvienos svešos-vīriešu,sieviešu  neatrada un meklēja atkal un vēl"
     Kādas šausmas,kāds viņai liels ego.

Paldies par siltiem vārdiem , Aļoša !   Prieks , ka Tev bija incanti palasīt , ģeniālo Frīdu Kalo , viņas dzimenītē - atceroties ...

Sandi ...,   provocējošu noti saklausu Tavos komentos - nepavilkšos ..., tikai - mazas pārdomas to sakarā ...
Var patikt vai nepatikt kāda izskats , uzrunāt vai - garām ! mākslinieka gleznas ..., bet ! jābūt bezjūtīgam dzelzs stienim , lai ņirgātos par šo - tik daudz savā dzīvē cietušo sievieti !   ģeniālu mākslinieci ! dzīves alku pārpilnu - par spīti plosošajām sāpēm -> gan fiziskajām , gan vīra sagādātajām -  ciešanām morālajām ...
Neatradusi mīlestību un mierinājumu no vīra puses , meklēja to apskāvienos svešos - vīriešu , sieviešu ..., neatrada ! meklēja - atkal un vēl ...
Savas nepiepildītās sievišķības alkas - audeklam uzticēja ..., krāsās jo krāšņās - uzziedot !
Zinu - neesi Tu bezjūtīgs /vismaz agrāk nebiji !/ , komenti - vnk provokācija ...

Uz viņu, manuprāt, nevar viennozīmīgi pateikt, labāk klusēt un skatīties (man personīgi daudzi darbi jaucas ar šizofrēniju, VanGogs ar izcilu krāsu balansi, kaut ar bij ku ku)

cilvēkā ar novirzēm , vienmēr, redzams ir vai nu ģēnijas vai pilnīgs idiots, kā uz to , vnk, paskatās!  

Tā īsti nevar teikt, Sandi, lokālā krāsa un sižets, plus savas dzīves atspoguļojums nospēlēja

Nebiju dzirdējis ,ka par Aļošu sauc sievieti, mūžu dzīvo, mūžu mācies.

Labs , interesants un saturīgs blogs!