…Kāda neapmierināta vecmeita bija īsta sodība policijai. Viņa nemitīgi zvanīja un apgalvoja, ka zem viņas gultas esot vīrietis. Galu galā, viņu aizsūtīja uz psihiatrisko slimnīcu, kur to ārstēja ar jaunākajām zālēm. Pēc dažām nedēļām ārsts nāca viņu iztaujāt, lai noteiktu, vai ārstēšana bijusi sekmīga. „Rastifānas jaunkundze,” ārsts uzrunāja pacienti, „vai jūs tagad redzat zem gultas vīrieti?” – „Nē, neredzu,” viņa atbildēja. Bet, tiklīdz ārsts bija gatavs parakstīt izrakstīšanas dokumentus, viņa sacīja: „Tagad es redzu divus vīriešus.”

Ārsts paziņoja slimnīcas personālam, ka atlikusi tikai viena metode, kā izārstēt viņas slimību, ko viņš nosauca par „ļaundabīgo nevainību.” Viņš ierosināja pacienti iekārtot vienā istabā ar slimnīcas galdnieku, sauktu par Lielo Denu. Tika sameklēts Lielais Dens, viņam izstāstīja par sievietes sūdzībām un par to, ka viņš uz stundu tiks ieslēgts kopā ar pacienti. Dens sacīja, ka tik ilgu laiku tas nemaz neaizņemšot, un mediķi gaidīja aiz durvīm koridorā…

„Nē, Den, izbeidz! Māte man nekad nepiedotu!” – „Beidz bļaustīties, tas vienreiz ir jāizdara. To vajadzēja izdarīt jau pirms daudziem gadiem!” – „Tad dari to, lops tāds!” – „Tieši tā būtu rīkojies tavs vīrs, ja tev tāds būtu.” Mediķi vairs nespēja ilgāk gaidīt un iebruka istabā. „Es viņu izārstēju,” sacīja galdnieks. – „Viņš mani izārstēja!” sacīja Rastifānas jaunkundze. Galdnieks bija nozāģējis gultai kājas.

Dažkārt īstās zāles ir ļoti vienkāršas. Bet jūs visu laiku darāt tūkstoti un vienu komplicētu lietu… Toties galdnieks ir malacis – tikai nozāģēja gultai kājas, un viss beidzās! Kur gan tagad varētu paslēpties vīrietis? Seksualitāte ir gandrīz visu jūsu problēmu cēlonis. Citādi nevar pat būt pēc tūkstošiem gadu ilgās indēšanas. Ir vajadzīga liela attīrīšanās. Atgūstiet savu brīvību. Atgūstiet savu brīvību mīlēt. Atgūstiet savu brīvību būt, un dzīve vairs nebūs problēma. Tā ir mistērija, tā ir ekstāze, tā ir svētība…
no neta
sākumā uztvēru kā anekdoti,bet tad arī aizdomājos...