/bilžuks no neta/

         Vakar , jautājumu sadaļā atbildot uz jautājumu par uzdāvināto parādu , atcerējos reiz lasīto pastāstiņu par līdzīgu tēmu - kā , augstsirdīgi atlaižot zemniekam parādu , manīgs ebrejs - neslikti nopelnīja .
         Augstsirdība - dāsni atmaksājās !   Protams , bez ebreja manīgās izveicības tur neiztika ,   taču rezultātā - visi palika apmierināti ! Padalies , kāda Tev ir bijusi saskare , ar šo ne tik bieži sastopamo parādību - augstsirdību .

Vecs ebrejs nopirka no zemnieka ēzeli un samaksāja par to 100 dolārus. Zemniekam nākamajā dienā ēzelis bija jāatved, taču pienāca rītdiena, un zemnieks ieradās viens pats – bez ēzeļa.
– Atvainojiet, taču ēzelis nosprāga…
– Saprotu, tā gadās…Tagad atdodiet manus 100 dolārus!
– Atvainojiet, taču naudu es jau paguvu iztērēt.
– Nu labi, tad atstājiet man to nabaga lopiņu un pazūdiet no manām acīm!
– Bet ko jūs ar to iesāksiet? – zemnieks bija neizpratnē.
– Izspēlēšu loterijā.
– Kā gan jūs to iedomājieties? Nevar taču izpēlēt beigtu ēzeli !
– Ticiet man, visu var. Es vienkārši nevienam neteikšu, ka tas ir beigts.
Pēc mēneša zemnieks atkal satika ebreju un, protams, vēlējās zināt, kas notika ar nabaga ēzeli.
– Kā jau teicu, es to izspēlēju loterijā. Pārdevu 500 loterijas biļetes par 2 dolāriem gabalā.
– Un neviens neprotesēja ...?!
– Jā, viens patiešām bija neapmierināts. Tas, kurš to ēzeli vinnēja. Beigts arī viņam nederēja, tāpēc es ļoti atvainojos un atdevu atpakaļ 2 dolārus.

https://www.youtube.com/watch?v=hWum7ie7OTA