/bilde no neta/
Visas laimīgās ģimenes - ir vnk laimīgas ..., visām pārējām - katrai savs bēdu stāsts. Šamās laimīgās ģimenes /tēvs , māte , piecgadīgs dēliņš/ debesis samācās , kad nomira laukos dzīvojusī vecmāmiņa - vectētiņš no bēdām kļuva pavisam slims ..., viņš vnk negribēja vairs dzīvot - bez viņas .
Vectētiņu pārveda dzīvot uz ģimenes pilsētas dzīvokli . Mazais puika ļoti centās vectēvu kkā iepriecināt - nesa viņam savas daudzās rotaļlietas , aicināja kopā spēlēties , pazīmēt - kā viņi agrāk to bija darījuši , zēnam laukos ciemojoties. Vectēvs tikai smagi pūta , nekas viņu vairs neinteresēja ...
Vistrakāk bija ēdienreizēs..., vectēvam stipri trīcēja rokas , arī redze bija pasliktinājusies - ēdot viņš izlaistīja un nometa uz grīdas ēdienu , nosmērēja paša drēbes , arī traukiem - saplīst gadījās ...
- Es vairs nevaru to izturēt ! Vajag iekārtot viņu veco ļaužu pansionātā ! eksplodēja kādu dienu sieva .
- Viņš paliks ! Tas ir mans Tēvs ! Tev to nesaprast ..., atteica vīrs .
Ieraudājusies , sieva izskrēja no istabas . Kā viņš to varēja - pārmest viņas izcelsmi no bērnu nama ! Vienojās par kompromisu - vectēvs tagad ēda vienatnē pie virtuves galda , pārklāta ar vecām avīzēm..., ēdienu viņam pasniedza koka bļodiņā , tēju , sulas - vecā , emaljētā krūzē ielēja .
Mazais puiks klusējot vēroja šīs pārmaiņas . Kādu dienu tēvs ieraudzīja , ka zēns darbojas ar koka pagali - no kamīna malkas groza paņemtu .
- Ko Tu ar to pagali ņemies , dēls ...? pajautāja.
- Es gribu uztaisīt koka bļodiņas Tev un mammai - no kurām jūs ēdīsiet , kad es izaugšu liels , bet jūs novecosiet ..., dēliņš skaidroja .
- Siev , panāc šurp ! sauca šokētais tēvs ...
Puisītis arī mammai labprāt pastāstīja - par bļodiņām viņiem abiem . Asaras sariesās dzīvesbiedru acīs , kad tie klusējot saskatījās ..., bez vārdiem - saprototies...
Vakarā vectēvs atkal vakariņoja ar viņiem kopā pie skaisti saklāta galda , ar glītos traukos servētu ēdienu . Neviens vairs viņam nepārmeta par nolaistīto galdautu , zemē nokritušu ēdienu , vai kādu saplīsušu krūzīti . Tieši otrādi - vedekla laipni viņu aprūpēja , veikli visu uzslaukot , ielejot svaigu tēju - izlijušās vietā . Dēls tagad bieži centās iesaistīt tēvu sarunās - prasot viņa padomu tādā vai citādā lietā .
Notika - Brīnums ! Vectēva veselība sāka uzlaboties - rokas gandrīz vairs netrīcēja , arī redze uzlabojās ! Vectēvs vairs smagi nepūta - par aiziešanu pie vecmāmiņas runājot..., prata atkal kā sendienās - pajokoties , labprāt darbojās ar mazdēlu ..., ģimenē - laimīgas ģimenes klimats atgriezās !
Ikviens savu vecumdienu testamentu - ar saviem darbiem un attieksmi pret saviem vecākiem ->raksta. Testamenta izpildītāji - pašu bērni ir . Tikai no pašiem atkarīgs - koka bļodiņa pienāksies..., varbūt kādam - ragaviņas , kurās uz mežu/pansionātu -> paša bērni aizvizinās . Taču arī skaists dzīves novakars , laimīgas ģimenes lokā - ir iespējams !
Atslegas vārdi: kā sauc1, tā atbalsojas0
Guna a. 23. feb 2017. 19:28Viennozīmīgi , Guntar !
Ikvienas ģimenes klimata labākais barometrs - bērni ir ! Mazās sirsniņas nepazīst viltu , aprēķinu un izlikšanos ..., no visas mazās sirsniņas dziļumiem ! tās raud un priecājas līdz - ikvienai sirsniņai citai ...
Guntars x. 22. feb 2017. 21:23
Ģimenes klimatu pati ģimene veido !
max m. 21. feb 2017. 14:01Lai bûtu gudrs kà tévs un smuka kà mamma !
max m. 21. feb 2017. 13:52Un pàrnest vinos savu labàko pusi !
Lilija L. 21. feb 2017. 13:51Pamācošs stāsts. Tā ir dzīvē. Reizēm bērni ir gudrāki par saviem vecākiem.
Guna a. 21. feb 2017. 13:46Jā , Aija ..., tāpēc laicīgi jau par savu vecumdienu testamentu , kura izpildītāji pašu bērni būs - jāpiedomā ...
Aija N. 21. feb 2017. 13:44....jā...žēl ka tik bieži aizmirstam...ja Dieviņš mums to dos....tad veci mēs būsim reiz visi....bet jauni vairs nekad....
max m. 21. feb 2017. 13:34Jà Gunin, Tev ir taisnîba !
Guna a. 21. feb 2017. 13:27Paldies par Tavu izjusto un sirsnīgo komentu , Max !
Kā jau rakstīju Aleksandram..., mūsu ķermeņi - laika ir varā , izdarās ar kuriem tas ne tā - mums gribētos kā ..., toties dvēseļu jaunība - paliek pašu ziņā ! Gan priecīgi , gan arī skumji tas ..., paliekot dvēselē jauniem - sava ķermeņa nenovēršamās izmaiņas vērot , var kuras piebremzēt..., nav mums ļauts kuras - apturēt ...
Koki un cilvēki - no saknēm aug ! Tikai , apzinoties un cienot tās - būs lieliem mums augt !
Guna a. 21. feb 2017. 13:23Paldies , Ak Men ...
Ceļš uz laimi vnm sirsniņās sākas - Mīlestības svētā uguns tajās kad dzimst ! no kuras vīrietis un sieviete - sava kopējā pavarda uguni kur !
Guna a. 21. feb 2017. 13:20Ohhh..., Gunaram vakar dejojamā noskaņa bijusi - pa cmuko !
Guna a. 21. feb 2017. 13:12Ļoti emocionāls video ! Paldies ..., Aleksandr ...
Jā ..., cilvēka ķermeņi - laika ir varā ! Taču mīlošām dvēselēm vnm paliek cerība - satikties reiz atkal ! dimensijā - jau citā ...
Aleksandrs V. 21. feb 2017. 09:14... klips domāts tēmas ievadam...
Kā jūties,kad kāds,ļoti,ļoti tuvs cilvēks aiziet no dzīves prom..
Gunars S. 20. feb 2017. 18:23
Gunars S. 20. feb 2017. 18:18Bet sieviete nedau
dz jāmīl!
SFI L. 20. feb 2017. 17:33Stiprai ģimenei, sirsniņas tā pavairāk lai
Gunars S. 20. feb 2017. 17:18Nedaudz jaunības elpa
Gunars S. 20. feb 2017. 17:09Viņi gan nav tik sekli kā es.
Gunars S. 20. feb 2017. 17:08Mana uzvārda nesēji ir pietiekami žipeŗigi,labā nozīmē.
max m. 20. feb 2017. 15:10Mjà,vectétitins vecmàmina ir bijushi ari kàdreiz jauni, dejojushi tvistu, charlstonu, mîléjushi un gàzushi ari podus . Tàds vinsh cilvéks ari paliek, savà galvà - izjûtàs, vélàk tikai jûtas pavairàk kà saguris .
Vislielàkà klûda ir izolét padzîvojusho cilvéku . Nosédinàt pie atsevishka galda, kà izraidito, kà spitàlîgo . . vectétins jutîsies kà lieka, nevajadziga manta .
Arî ierastàs dzîves vietas maina ir jau pietiekoshi stiprs stresa faktors, vecàkam cilvékam .
Galvenais, kas jàatceras, ka pavecàks cilvéks nav nekàds vecs mulkis . Vins ir tavs sencis ! Gribi vai negribi, bet tu nésà vina génus, esi zinàmas pakàpes vina spogul attéls .
Vislabàkà terapija ir kà jau minéts - cienît "vectétinus" kà personîbas, prasît viniem kas pietrûkst, ko vélétos, kas patiktos . Un pie visa tà vél daudz daudz mîlestîbas, sapratnes un protams ar neiztrûkstosho humoru !
Smuks pamàcosh stàstins, Gunin !