... piegāju pie milzīga ūdenskrituma...nokritizēju...piegāju pie tuksneša lauka...nokritizēju...palūkojos uz putniem koku zaros vīterojam auru dziesmas...nokritizēju...un tie visi mani-pretī-nokritizēja..es jau biju dabas apdalīts...pirms kritizēju.
un tur piepildās dieva Vārds-pirms tu ko Lūdz...tev jau ir Piedots...-Atskaitīts  

Izklausās pēc smalkas ..teiksim smalkas aplikšanas..tā lai sieviete nesaprot, vai tas bija kompliments, vai sarkazms? Nuuu...ja gudra sieviete- uzreiz atkodīs..

Leģenda tāpēc,ka tai ir savs stāsts,Sakumā- apvainot sievieti ir drausmīgi nepieklājīgi,zemiski,vīrieša pašcieņai nepieņemami-par to vīri duelējās.Sieviete būs vienmēr vājāka par vīrieti,lai cik lielu dūšu taisītu.Pastāv taktiskas oratora iemaņas,lai liktu saprast antipātijas vai simpātijas.Diemžēl šīs iemaņas un nerakstītie pieklājības likumi sāk zust.Tāpēc jau tā ir leģenda - mācēt pieklājīgi,taktiski,niansēti,toleranti - apvainot,lai neapvainotos!

Laikam drīzāk tā nav leģenda..bet teorija, vai uzskats
Jo katrai leģendai ir savs stāsts..ar sākumu un beigām..

Skaista leģenda , tikai novecojusi .   Modernās sievietes pašas jautā , pašas atbild , pašas apvainojas .

un atceries galveno...es rakstu   pasakas berniem...

ponil....

un es to izdariju.....

vairs nedarbojas

tikai neples traukus...labi

es dzivoju dievam aiz auss....cik tev var teikt...ko

to nu es pats zinasu ko un kur man darit.....ponil

ar ko tu esi gudraks ka robciks......ko

domāju, Tev laiks pievērsties Dievam..........

tu satiki toi kas tev pienakas...ponil.....tagad

ar ko tu esi gudraks...ka benitina...ko

Tu esi debīls, tāpēc nesaprati ko Tev rakstu..........ponil?

ar ko tu esi gudraks ka atis...ko

ar ko tu esi gudraks ka robciks......ko