Leopolds vecs palicis,sûpul kréslà tamboré  

kamēr tur kaut viens būs Manējais-es pļavu-neiznīcināšu!
tumšie izkapts ēnas draudi...pāri slīdošie...ir glāsts!...dievs tevi redz!...un neaizliedz!

tas ir mirklis...kad zālīte ar nezālīti brāļoties sāk...nu kā es pļaušu...kad tur-manējie

visassas sīkās pūķītes, kas reiz dārzā stādītas...aizbēg zālienā...un pašas dzīvot spēj...cik žēl tās pļaut...ko reiz kopis esi! prieks par patstāvību un bēdas par izkapti manī mijas

... pret sauli bildēt ir neparocīgi...bet uztaisīju arī kombināciju-viens stārķis un divas vārnas...pa lielu gabalu...kolīdz kustējos...tie neuzskatīja mani par stabīlu koku!

šodien man sanāca tikai stārķi divi..un vārnu daudz...