Karavīru dvēseles sauca par jundiem, kas iestrēgušas tur saulē.

Sākas Ziemassvētku uzbāzīgā komercsezona ...

Ko nu tur var domāt un pārdomāt, tāpat skaidrības nav, tikai fantāzijas.
Cik atceros no kultūras vēstures lekcijām, par veļiem sensenos laikos tika saukti nevis tuvinieku dvēselītes, kā ir iedomāts tagad, bet kritušo karavīru, kuri nebija apglabāti, klīstošie rēgi, diezgan nejauki un ļauni radījumi, tādēļ tos mēdza pievilināt ar ēdienu, piemēram, rijā, sakūra tur guni, aizklapēja durvis ciet, kad domāja, ka rēgi uz maltīti sanākuši, un cerēja, ka ar dūmiem pa skursteni rēgi tiks debesīs un nomierināsies, nenodarot vairāk skādi uz zemes dzīvojošiem.

Piedošanas laiks...    kam esmu parādā--- piedodu...

Ceturtdienu vakaros vērpt nedrīkstot, lai miroņiem ļautu mierīgi gulēt. Sestdienās nedrīkstēja ogles apdzēst, jo tad miroņiem klātos grūti. Obligāts nosacījums bija gulētiešana pirms pusnakts, arī iedegtu gaismu pēc pusnakts nedrīkstēja atstāt. Ja veļu laikā matus griežot, tad tie vairs neaugot. (no neta)..
Diemžēl paši jau mēs maz ko zinam..Vienīgais kas tiek ievērots šajā laikā- svecīšu vakars kapos..tādā veidā godinot aizgājiejus..

Irīna...

Burviga advente.Laiks pardomam.

ko tu par latviešiem zini-----dzīvo kokos,ēd sēnes......