Tadel vieniga apmaina pret Krievijas bojagajuso pilotu-jo par dzivi esoso pagaidam nekadu zinu nav-Asadam.

Man ari-analogiski-absolvents,jo prakses vieta-Olimpija.

Jo nevienu vervejis neesmu un nevienam neiesaku ar ko tadu nodarboties,ta jau brivpratigo....atraitnis.

Iespejams Putina kungs regulari apciemo Berusovska kunga ipasumus-Jurmala-tur drosak.

Bagātais filantrops visu izdalīja un kļuva Nabagais   ... Tā nekad nenotiek    

Es nezinu. Visu cieņu, Anit, es domāju, ka indulgences ir sava veida pašattaisnošanās, un tikai...nabags var dalīties ar līdzjūtību ne ar labdarību, tam nu tak vajadzīgs kaut niecīgs, bet kāds nebūt materiālais statuss, filantropi gan var būt ciniski, ja.
Un par jebkura veida pārliecības (pārsvarā ticīgo) garīgo maksā ar laicīgo, ne tik iespējams, bet pilnā apmērā notiekas.

Tiesi un ar toTev ari vajadzeja iesakt...ka vienojamies...atraitnis.Nav nepieciesami bernu pabalsti,jo but nevar

Es par to, ka ir satikti  arī galīgi bezsirdīgi, necilvēcīgi  un ciniski filantropi - cilvēces labdari, un neticami labdarīgi nabagi.
Nu jā, vieglāk laikam dot ar mantu, nevis dvēseli.
Ja padomā, pat indulgences atkal sāk baznīcas ieviest.
Tātad ir iespējams par garīgo maksāt ar laicīgo.

Patika Anitas doma...ne tik daudz materiālā puse ir šī mēraukla...arī garīgi bagāts cilvēks var būt materiāli bagāts un otrādāk

Pēc bloga tēmas saprotu, ka tomēr tā mēraukla materiālās dabas..Bet jā, Anita, pagriež šo visu no garīgās puses, tad tik tiešām cits skats paveras..

Varbūt mēraukla tomēr cita - ne materiālas dabas?
Un tad gan - gluži cits tas atskaites punkts.  
Vai nu tu ar  sirds mīlestību bagāts, vai nabags - viņa ne pieaug, ne iet mazumā - daloties ar citiem. Jocīgi, dažiem tas šūpulī jau ielikts, bet pārējiem - jāmācās ar kļūdu un izslēgšanas metodi - visu dzīvi.
Nu nekāda sakara  cilvēcības īstajai būtībai ar taustāmu lietu piederību vai to trūkumu.

Nekad  taču nav tā, ka  cilvēkam nepieder  pilnīgi nekas vai pieder pilnīgi viss.
Vairāk jau tās tikai  paša ilūzijas vai citu priekšstati par patieso lietu stāvokli.
Varbūt tāpēc arī netiek cilvēce īstā skaidrībā par savu patieso būtību.
Nu  nekādi neatklājas cilvēka īstā daba, miljardi gudru foliantu filozofi sarakstījuši - un nekā, maskojas cilvēks, un viss...

Viss ir tik relatīvs mūsu dzīvē, ja tā padomā.. Mums vienlaicīgi var piederēt viss un tai pat laikā nepiederēt nekas! Bet liktenis vai kādi  citi augstāki spēki  cilvēku ik pa laikam pārbauda dodot viņam daudz ko..un vai viņš spēj to novērtēt un atņemot dažreiz visu..Vai mēs spējam pateikties par to kas ir? Vai mēs spējam izdarīt secinājumus, ja tiek atņemts kaut kas? Nezinu.. te var ilgi diskutēt par šīm lietām.. Bet jā- pilnībā piekrītu, ka cilvēku būtība atklājas tieši grūtībās un arī  tieši tad, kad ir pāpilnība!

Pacietība-izdzīvošana. Nezinu, kā mainītos, ja man piederētu viss? Pašapziņa būtu augstāka, labāk justos.  Es tikai minu... Manu būtību, raksturu, dvēseli  nemainītu. Tā domāju, piedzīvojusi neesmu.

...skumji,ja pie jums bija zemestrīce un pārtrauca jūsu dialogu...nu žēl,ļoti žēl..

Pa televizoru gan skandina.Tu būsi mans vergs.

Es domāju , ka dzimtbūšanu atcēla 18... 60 -tajos