Vai jūti, ka tepat vien blakus esmu
Un maigi Tev pieskaros sapņos?
Tevi vēlētos mīlēt kā nevienu šai dzīvē
Un sildīt, kad skumjas saldē sirdi.
Reizēm dzeļ man melns ērkšķis krūtīs,
Tā ir vēlme rast īstenību sapnī par mums.
Sapņu Tu un sapņu Es- tie paši mēs,
Vien sapnī radītais jāpārnes dzīvē.
Vēja radītām rokām nu tev pieskaros-
Vai jūti cik tās raupjas, cik rētu tām daudz.
Ar tām vēlos Tevi sasildīt, pasargāt, saudzēt,
Ne pārēstības jelkādas veltīt tev.
Vēlos tevi sasildīt, pasargāt, saudzēt,
Ne pārestībās sirdi rūgtu darīt..
Vēlos rast īstenību sapnī par mums,
Lai jūtu, ka esi blakus šeit man.
Jans Ikes
Atslegas vārdi: dzeja18355, mīlestība34035, dzejnieks0, mīlas dzeja0, Jans Ikes21
Vasilijs P. 7. aug 2015. 17:51Dari,ka ertak,atraitnis,un ludzu piedalies Velesanas,lai neatkartojas
Inese Z. 6. aug 2015. 22:42It kā skaisti!
...bet kaut kas ļoti nospiež Tavos vārdos...vēl nesaprotu...
...bet ar Tevi ūdensrozi..nemeklēšu.
Piedod!
Vineta K. 6. aug 2015. 15:55
Dzēsts profils
6. aug 2015. 15:49sapnis nekad nav tikai sapnis-tas vēstī...stāsta par tevi...visās lomās...visur esi tu pats-tur atainojas visas nebūšanas, likstas, rūpes...visi prieki..un risinājums.
Cilvēks pats ir tik noguris savās ambīcijās...ka neredz vairs Ceļu-lūk-sapnis parāda visvienkāršāko izeju!..nu kā uz paplātes! smadzenes ir gudrākas...kamēr pats tās netraucē...bet ļauj darboties un meklēt ...meklēt...kamēr-izskaitļo visus neironu saslēgumus-brīvi-bez tavas piepūles nolieguma.