Mūsu mūžīgā mīlestība
Pienāc klāt, pieskaries
Ar lūpām maigi manām.
Nāc un kļaujies tuvāk man,
Mīlas stāstu stāstīt sāc.
Pienāc klāt, apskauj cieši
Neej prom, vēl paliec šeit.
Ļauj man, zemu klanoties,
Lūgt uz deju vienu.
Pienāc klāt, atļaujies
Glāstiem maniem atdoties.
Neej projām, nebīsties
Mūžam būšu tavs.
Jans Ikes
Atslegas vārdi: dzeja18355, mīlestība34035, milestiba - attiecibas - dzeja0, Jans Ikes21
Dzēsts profils
3. aug 2015. 16:46dievināt un pielūgt Mīlestību ir pat Uzdevums!...tā ir tikkkkai Spārni bet-tas ir tik daudz!...ja piestiprinās....cieši!!!...neatraujami!
ronalda z. 3. aug 2015. 14:24margo
Dzēsts profils
3. aug 2015. 13:43Man arī nosaukums ar dzeju pasniegto nesaistas...( kā agrāk teiktu- ne sižets, ne librets), nebūtu nosaukuma, stāsts patīk, kaut no bērnības atmiņu kladēm.
Piedod, bet katrs varam vērtēt, ja pasniedzi.
Vasilijs P. 3. aug 2015. 13:17Man jau bez visiem BritukOnkoliem darba ir pilna DXXX
Vineta K. 3. aug 2015. 11:55Kadam tiesam ir muza milestiba-bet reti.....................
Sandris X. 3. aug 2015. 10:26Pašam arī jāprot paiet pretī ......
Vasilijs P. 3. aug 2015. 06:04Zinu jau nu gan,ka BritnijOnkoli izvietoti.
Dzēsts profils
3. aug 2015. 00:03
Tikai nosaukums . Teksts neliecina ne par ko mūžīgu -....stāstīt sāc, .....ļauj...uz deju vienu,..neej..būšu tavs . Diemžēl mīlēt ir arī jāprot....jāprot pieņemt tādu kāds esi .
Kurzemniece E. 2. aug 2015. 22:32diemžēl mūžīgs nav nekas-tikai solījumi