Dus fonā akvārijs ar visu zelta zivi
Ir gulta izklāta- mēs tajā abi divi
ar plikiem dibeniem un sasārtušiem vaigiem
Nav noteikts mums, būt skarbiem- varbūt maigiem?
Tik viena doma virmo mūsu prātos,
ja pārnāks vīrs- cik skarbi tad mums klātos?
Tu kunksti tā ka atbalsojas sienas,
Un lāsēm tevī ritot, manī nepaliek nevienas...
Atslegas vārdi: vai tu atceries to reizi...0
Jurijs Ķ. 14. jūl 2015. 10:25Guna, kad štepsels ir rozetē tad iemirdzas lampiņa un tieši tā ir tā dievišķā gaisma
Vasilijs P. 14. jūl 2015. 10:25Gunai-loti bagatiga mellenu raza..C.
Guna a. 14. jūl 2015. 10:23Kas par erotisku dzeju ! Taču viens aksesuārs /pagaidām klātneesošs !/ ir lieks ..., un tāpēc - noraidīts ! tiek šamais scenārijs ...
Jurijs Ķ. 14. jūl 2015. 10:22Es neesmu netiklis... Esmu pat ļoti bikls. Man ir neērti vienā biksiņās aiziet līdz Maximai pēc vīna
Vasilijs P. 14. jūl 2015. 10:20Tikumibas Policiju Tev neesmu uzsutijis-nelogiski-atraitnis