Diezin vai,nezināšana tomēr,ir visu zinīubu māte! Kaut nu gan,-kā kurš to ņem!

tam kas nav!!!- ātrāk noticēs, nekā tam kas ir...esmu pārliecinājusies-saka-nē! tas tā nevar būt!-ir kaut kādi enģeļi, ko savās acīs nav redzējuši ne tos runājam dzirdējuši...bet tic, ja stāsta par tiem-jo tas ir tik mierinoši...glāstoši-savu maldu pastaiga....un tā vajag-jo patiesība ir kā ieva balta...bet ogas tai-melnas.

Tā nē tak   Svētlaime ir zināšana   ka neko nezini ....

Nezinasa var talu novest , ja nezinam ka var atrisinat sekas.

Ka,tad,noteikti,reizem ar sliktam sekam...............

Tas atkarīgs..kāda tā nezināšana!..Runājot par radošo garu, mēs , protams, nezinām visas potences, kas mūsos slēpjas...un dzīves gaitā atklājam sevī to, ko vēl neapzinājamies...BET, runājot par attiecībām...ja tur ir neziņa....tad tā nav nekāda svētlaime!!

Tāpēc arī saka-mazāk zināsi,labāk gulēsi.

Nezināšana noved cilvēku pie stresa,jo nez kas/ko sagaida,

taa nau