Notici
Atvērtās plaukstās dvēsele mīt,
Atvērtu sirdi caurstrāvo jūtas
Tik dažādas, klusi un viegli,
Kā vēja dvaša, matos iepīta.
Atvērtās plaukstās dvēsele mīt,
Atvērtās acīs cerība šūpulī pieaug.
Vai kam tādam tu noticēt spētu,
Ja teiktu, ka zvaigznes debesis
Nepamet tā pat vien un bez sirdsēstiem.
Jans Ikes
Dzēsts profils
27. mai 2015. 20:28Šodien pa atmiņu taku
iet Laima basàm kājàm
Apstaigà Amigosa vietas
Sauc tās atkal par otrām mājàm
Ziedošà ceriņkrūmà laimītes lasu
Un pārtopu par Laimes rasu.
atdzejojums no Kornēlijas Apškrūmas
andris k. 27. mai 2015. 17:16aleluja !
Dzēsts profils
27. mai 2015. 16:24
sirgs izkāpa pa muti laikā...iekrita plaukstās.../lai nevāļājas zemē sunīšiem.un Izstiepa pār visiem-augstu debesīs...bet neatlaida!...uz baltas lapiņas virs tā galvas rakstīts-tas ir Vārds /dārgākais mantojums/..to ņemiet un baudiet...no viena gala...līdz otram.