Vispār es te kādu laiku atpakaļ tā nopietnāk papētīju zīmes un kā viņas radušās.. Tīri interesantas ir tās leģendas un ad papēta zīmes tuvāk, tad paliek pavisam interesanti..
Cik taisnība nezinu, bet pārdomas izraisa!!!!
Provēšu vēl šodien atrast, bet ja neizdosies tad to leģendu ielikšu rīt!!!

Es nepiekrītu teiktam, ka latvju zīmes ir tukwas. Tās nav tukwas. Mēs vairs tās neprotam ,, izlasīt,, un pielietot. Ienākot kristietībai, tas viss tika iznīcināts. Tajās ir daudz enerģijas, informācijas. Katras zīmes iedarbība ir saistīta ar dabu, domu, zemapziņu. Tā ietekmē cilvēku un notikumus. Tāpēc jau latviewi nav harmonjā ar sevi un dabu.

Paldies Maijuci un Guna -- pamati man tagad pilnām un tukšām zīmēm ir skaidri -- es tā savā galviņā ceru!!!
Bet kā lai es zinu kura ir mana, ja es nejūtu priekš sevis nevienu...
Man te pagaišgad trāpījās tāds metālā kaltts ozols un to ees jutu un protams paņēmu sev ar zināmu domu -- kuru neteikšu!!!
Vispār jau ir tā kaes sev mantas pērku ar tā saukto -- pusstundas likumu!! Tas nozīmē -- ja man kāda manta iepatīkas un ļoti to vēlos es eju ārā no veikala un ja pēc brutāli puss stundasesmu atcerējies tad eju skatīties un pirkt.. Bet ir tāka izejot no veikala es to aizmirstu un atceros pēc kādas nedēļas -- aizeju un ir.. Tad tā manta domāta ir man, ja vairs nav, tad nebija man domāta..
Tāda ir mana pieeja! CIKpareiz, cik nē nezinu, bet tā es daru!!

Lita,--es ejot baznīcā garšļaukus nekrītu un arī neklanos krustam, bet tā jau ir katra personiskā darīšana,ja kāds atnācis ir uz baznīcu,kā uz fitnesu..

Es necik neuzskatu,ka Jums nevarētu būt savs viedoklis.. it sevisķi Iim es,kuram ir jau zināms,kas varētu palīdzēt man./mīkstas konsistences gadījumā maģija  nedarbošoties /

Nesen skatījos ļoti incantu seriālu ,,Vikingi,, , kur plaši skarta kristietības un elkdievības tēma ..., kuras būtībā nav nemaz tik svešas viena otrai , kad sāk iedziļināties ...

Piekrītu Manis Nav,tās ir tik tukšas,vai pilnas tik,cik mēs paši ļaujam tām tādām būt ar savu attieksmi pret tām un ticību.Paņemot rokās mātes ,ar mīlestību adītus cimdus,uz kuriem ir senlatviešu raksti, tās jau darbojas,jo ikviens dzīpars tajās ir ar mīlestību ieadīts  un mēs to jau zinām un pieņemam,pat īsti to neapzinoties.Ikvienu zīmi ,mēs aktivizējam ar savu enerģiju,domām,attieksmi.Protams,tās var aktivizēt arī īpašos rituālos,jeb īpašiem vārdiem,bet tad jau tā ir apzināta iedarbība,kas tiek sasaistīta kopā ar kosmisko apziņu un tā darbosies tā,kā mēs to virzīsim.
Juta,lai kā cienu Tavu viedokli,bet par zīmēm pilnīgi nepiekrītu,tajās ir spēks un reāls,tās atveido visuma dievišķo  apziņu un tām ir spēks,zīmes nava tikai latviešu,tās ir universālas .Jā ,arī krustam  ir spēks un lūgšanām,ja vien Tu tam tici,jo arī tā spēku veido cilvēka ticība un vienotā kosmikā domforma.Tā ir manas domas,lai arī nedaudz haotiskas

10. 13.gadsimts krievija  

Cilvēks ir tāda būtne , kurai vajadzīga ticība -> Dievam , dievībai , savam talismanam , Svētajam Grālam ..., arī elki - kādam dievības bija ..., un visai nežēlīgas ! cilvēku upurus kas - pieprasīja !

Guna -- nesatraucies par Jutu -- es gasn viņai ieteiktu pieturēties pie kā reālāka, bet tas arī ne vienmēr ir ciets un stingrs   ... Visa dzīve viena vilšanās  

Visu ko bieži sauc par elkdievību /domāta daba, visums/ ir mūsu kodola /būtības, gara, dvēseles... kas kuram tuvāks šķiet   / vairogs un ko mēs sinhronizējamies, tad to arī pielūdzam, slavinam utt.  

Jut, pielūgt, klanīties baznīcā nokrāsotai koka figūrai piesistai krustā nav Elkdievība???
Latvju rakstu zīmes nav tukšas. Zīmes pašas par sevi satur enerģētiku, ritmu, kārtību, dabas elementus, spēku.

10.gadsimts 13.g....krievija

Paldies Guna  -- tas labi atgādināja daudzas lietas.. To derētu arī vienam otram noskatīties -- profilaksdei!!!
Jutiņ -- spēka meklēšanā Dievā, kas ar KRUSTU un Uguni tautas  postīja, dzina sūdos utt tas ir tas svētais!!
Nesatraucies - es to jau sen par tevi sapratu... ka tavs stils ir sado - mazo...!!!

Juta , Tu tagad - ar smago artilēriju bliez !   Elkdievība ! tā jau līdz inkvizīcijas sārtam aizrullēsim ...

Nu neesmu es profiņš šajā jomā ,   bet kā mācēju - paskaidroju ... Tas pats kastanītis , kurš , pirkstu nopulēts , jakas kabatā..., arī ir aizsargs un satraukuma brīžos nomierinoši tik - iegulst plaukstā ...