Viss tikai mirāža
kaut liekas tev
tu neatkarīgs vējš
Kas uztrauc mākoņos
un neratnīgs tos plosa
Tad lejā krīt un
koku zaros šalc
Skrien palekdamies
ārēm pakalniņiem pāri
Pa ceļam sapurinot kādu
sapņojošu mīlas pāri
Tavs,vējiņ ,ceļs sen
rakstīts koda rakstiem
Kur iet kur skriet kur
nedarbiņus savus darīt
Nāk Saulīte un ceļus tavus
sāk jau vadīt
Nāk mēnestiņs ar
ragiem saviem badīt
Tā nemanāmi pakļaujies tu
Vējiņ Visuaugstākā tā gribai  

... ne vnm, Aleks, sapas tās divas melnās naktis, vai- gluži pretēji- tās gaišās dienas; ne jau no zila gaisa radies teiciens, ka pretpoli pievelkas

... ai, tās ir tik grūti izprotamas un neizdibināmas lietas- tas, kas tieši tos divus cilvēkus velk vienu pie otra, ka.... lieku te daudzpunkti ...  

Normas robežās,es teiktu,tā ir  - IETURĒTĪBA.

Protams , ka zinu . Grūti savienojamas lietas . Pārāk lielu iekšēju pretestību rosinšas..........

... veselīgai devai godkārības jau jābūt, nenoliedzami
bet- dzejoļa pamatdoma jau ir cita, ja jau runa par attiecībām.. un to, ko vēlējās pateikt, jau īsti zina tikai autore pati..

Godkārība mēra robežās ir laba - tā ir kā dzinulis cilvēka gribai un rīcībai , bet dažām horoskopa zīmēm , īpaši Auniem , tā ir ļoti pastiprināta.
    Mums , Ūdensvīriem , to grūti saprast un pieņemt ; esam brīvāki sevī un tajā , ko darām.

Dzejā izsakāties..Godkārība,būt pārākam pār citu vai - necilvēciska pazīme !Kur nu vēl,- gadkārība pret godkārību,negatīvs iznākums....

Skaidrīte un Aleks!
            jauks dialogs- dzejā!!

Es nezinu , ko atbildēt ,
   Jo , kā jau teicu -
      Prāts ir , cik ir !

       Bet jāatzīst -
          Es esmu vējš ,
            Kam patīk plūst tik tur ,
               Kur tīk ....
          ... Ja mani kāds grib valgos likt
                 Un manim ceļu ierādīt ,
                    Es laižos koka galotnē
                       Jeb padebeša azotē.

      

Es melna nakts
Tu gaiša diena
Nav kopā taciņa–zin
Ejama mums viena

Tev saule spīd
Man tikai zvaigzne
Tev silda tā
Man tikai šaize

Tev plaša sirds
Man tās pat nava
Tev dienas prieks
Man tā pat nava

Tev savs ir ceļš
Man purva rāva
Tev saule spīd
Kas mani kāva