Austrumvējam bija problēmas ..., jau vairākas dienas viņā - nemiers ----> bbbbrieda .Jo vairāk šamais brieda ,  jo nemierīgāks kļuva Austrenis - bezjēgā skraidīja pa debessjumu , mākoņus izspārdīdams..., vējabērnu cekulus bez iemesla pluinīja , ne ēda vairs lāgā , ne dzēra - sava briestošā nemiera pārņemts...
        Tepat , rokas stiepiena attālumā , labākās zāles pret nemieru šamo - sieviņas cmukais vijoļaugums kairi grozījās ..., bet ! niķojās Austreņa Vijole - nebūšot nekāda spēlēšana !! Galva šamajai sāpot ..., tā lūk ! sāpēšot rīt - un aizparīt ar ! Austreņa jūtīgie sensori sāka kkādus aicinošus signālus no planētas Zeme - uztvert ..., ieinteresēts , šamais lūkojās lejup ->> kājas aiz mākoņa aizāķējis ...
- Stāvi , ačka ! Uz kurieni !? Tas slikti Tev beigsies !! Vējatēvs ķēra dēlu aiz piedurknes , bet kur nu vecajam - jauno un gribošo noturēt !
        Vēja ātrumā Austrenis traucās lejup ..., noslēpumainā raidītāja impulsi skanēja arvien skaļāk , arvien tuvāk ->>> tuvāk ...
Tur Viņa bija - tik skaista... , aicinoši kaira - tik !! Jūras maigo vilnīšu ņirba bez vārdiem  vilināja :-)
- Nāc taču ! Tava vilcināšanās ir apvainojums manam skaistumam ...
Viņš -> nāca ... ,saudzīgi lejup noplanējis , savu kaistošo nemieru - Viņas maigumā iegremdēja . Viņa viegli iekliedzās ! ieliecās ---> karstā nemiera kvēlošās bultas caurdurta ..., Viņa skūpsti Viņas kliedzienu noķēra lidojumā ..., pieradināja -  atvērties pārliecinot. Viņa ļāvās ..., nu viņi abi vienā šūpojās ritmā - atkal un vēl..., un daudzreizvēl ->>>> atkal un vēl ...
        Pēc - ilgi viens otra dusēja apskāvienos, rima līdz satraukto pulsu duna ..., laiski vienotram sniegto baudas piepildījumu - izbaudot..., pamodās līdz jutekļi , pieprasot - atkārtot...
- Es nekad Tevi neaizmirsīšu ! .........................Viņš solīja , atvadoties.
- Taču mēs nebūsim vairs kopā - piedod ! .............................palūdza .
- Es nekad neaizmirsīšu Tevi ..., ardievu ! .....................čukstēja Viņa .
         Austrenis atgriezās Vēju valstībā , šamā sieviņai brīnumainā kārtā bija pārgājušas galvassāpes - pati aicināja vijoli spēlēt ! Tikai Viņam kkā nebija spēlējamā noskaņojuma - kādu laiciņu..., pēc atgriezās starp abiem - harmonija un saskaņa.
          Jūra salaba ar Krastu ..., tie abi atkal glāstīja viens otru , kā sen jau - no aizlaikiem vēl ...Pēc Mammas Dabas notiektā laika Jūrai piedzima trejmeitiņas ->>> Vētra , Brīze un Dvesma .

Vētra - kaislīga un strauja ! kā viņu abu ar Vēju - pirmā saplūšana ...

Brīze - maigi rotaļīga un šūpojoša - atkalunvēlvienreiz ...

Dvesma - no lūpām lūpās , solījums - Es nekad neaizmirsīšu Tevi ...

https://www.youtube.com/watch?v=5GirSMrzQo4