Šaubas ir tās , kas nogalina - mīlestību  ticību , cerību , darbaprieku , šo sarakstu vēl varētu paturpināt......
Šaubas nogalina maigi , pa gabaliņam - ilgstoši un mokoši sāpīgi . Lai izdzīvotu , cilvēkam ir jāmācās nogalināt - jānogalina savas šaubas , vai jāatbrīvojas no tā  , ko viņas apšauba - ja pierādījumi ir gana pārliecinoši .
Izvēle vienmēr ir grūtākā daļa , kad pieņemts lēmums par vienu vai otru , tad atliek - atvēzēties un cirst nost ! Nocirst nost savas šaubas , vai nocirst savu lamatās iežņaugto ķepu , lai aizklibotu prom - ievainots, bet dzīvs.
Protams , ka dzīve nav melnbaltais kino - daudz tajā krāsu un dažādu toņu salikumu visdažādākajās proporcijās .Arī bez kompromisa tajā neiztikt .Taču ir situācijas , kad jāizdara izvēle - sāpīga , bet nepieciešama . Ēnā nīkuļo augi , šaubu ēnā - dvēseles mirst..

Pielikumā materiāls no Latvijas Avīzes par šo tēmu :

Iet prom vai palikt? Paspēlēties vai pastrādāt? Pagulēt vai izlasīt līdz galam grāmatu? Vai es rīkojos pareizi? Vai ir vērts turpināt? Vai nav labāka varianta? Vai es tiešām to spēšu? Vai esmu tā vērts? Un ja nu viņa neatnāks? Vai tas ir labi? Vai gan nav maz interesantu iemeslu, ko pašrefleksijās var izdomāt gudra jo gudra galva? Un tam visam tiek tērēta dzīves enerģija… Pamēģiniet pusstundu vienai rokai cīnīties ar otru. Ar visu spēku!

Ko darīt:

* Šaubām veltīt konkrētu laika sprīdi. Piemēram, stundu. Līdz šaubu “apstrādei” savākt informāciju. Pēc tam – pieņemt lēmumu un rīkoties pēc devīzes: “Dari, ko darīdams, notiks tas, kam jānotiek”.

* Plānot notiekošo tā, lai ikviens notikums būtu gribēts. Tad pazudīs bailēm pilnās šaubas.

* Ja grūti pieņemt lēmumu – met monētu.
                                                                         /no L.A./